Pilsētas meitene ar kokteili zem neona gaismas Tabakas dūmi, skaļa mūzika, freona gaiss Viņai krīt pie kājām biezi banku sektori slaisti Krīt ar putekļiem un blīkšķi kā betona maisi Eņģeļu vaibsti, kas maskē viņas velnišķību Bet to čaļu klātbūtnē šī tēlo pelnrušķīti Lai gan nekad dzīvē nav taisījusi Rokdarbus, nav arī no tām, kas sēž uz koka kā kokvarde Shes A Man Eater Es zinu viņas rokrakstu Ja būtu jāuzrunā, tad bļin es laikam nosarktu Draiska kā taurenis, tad kad laiska kā lauvene, mirkšķina acis un sirdis taisa vaļā kā austeres Viņa prasa piķi trakā kā pīpmaņa plauša Skatās nicīgi uz tiem kam tā nav īpaši daudz Bet vēl nicīgāk uz tiem, kas to ir gatavi tērēt viņas gardarobei, somiņām, apaviem, drēbēm Pienāk precējies švīts, kam nav laulenes līdz, saulenes šķībi, viņš meklē draudzeni uz brīdi, viņš ar prāmi taisās pamest Rīgas sauszemi rīt, austeres, pīli, pāris augstas raudzes vīni Pēc stundas viņa noslīpētais baritons lūdz vai viņa nākšot līdz uz numuriņu radison blue Viņa atbild, ka aiziešot uz tualeti, un atpakaļ nenāk. Viņa nolec Atvaļinājums tev būs Spānijā, bet es te tikai braukāju ar scania, rakstu dziesmas uz pavadzīmes kabīnē, kamēr tu ar kādu vakariņo Parīzē Tu esi kā golfa klubs, es kā kolhozs mazā. Tev nav vajadzīgs čalis bet gan kovbojs bagāts. Naftas magnāts kam rančo pāris rolsrojsi glabājas. Tev vajag grāfu kā karēņinai, Tolstojs mazā Es tevi nozagšu no dzelzsbetona krātiņa Es tev parādīšu kā rīkoties ar rāciju Tu varēsi koķetēt ar fūristiem un baļķvedējiem Ļaujot pluinīt savus matus visiem draņķa vējiem Jā es zinu šis nav leksus bet braucam un sēdies Ja gribi smaržot pēc pirtsslāvas alkšņu dēļiem Guļot dīķī uz peldmatrača ar aukstu dzērienu Mēs kausimies ar dunduriem mauku bērniem Uznāks negaiss, melna paliks pamale krasta Mēs bēgsim istabā līdz apenēm kā nabagi slapji Krāsnī pagales sprakšķ Galdā Latgales našķi Vēžu pīrāgi Karbonādes gabali braši Tu nekad neesi redzējusi dabā lūsi Vai briežu govi ar briedēnu priedēs nevis būrī aiz stiepļu žoga Pie ezera, kurā guļot nogrimusi pantēra pirms gadiem vēl esot ārā bijis gals no antēnas Bērnu dienu blēņu vietas, ogu vietas, sēņu vietas, smukas ūdenstilpnes, zvejas vietas, vēžu vieta Paķer kaut ko mīkstu, ko novietot zem sēžamvietas Celmi, baļķi un akmeņi ir mēbeles cietas Ir pie Daugavas, Gaujas un pat Mēmeles vietas uz kurām ceļi neved un kur drēbes ir liekas Es vēlos parādīt pilsētas meitenei zvaigznes no laivas, kad apkārt nav pilsētas gaismas Nomest airus un ļauties lai straume mūs aiznes Tāpat kā šaubas un raizes Bet kāpēc tu joprojām esi auksta kā aisbergs Koķetē ar čaļiem kam ir nauda vai kraislers Neviens nespēj likt tevī pamosties kaislei Tu atnāc iedzer šampanieti Pagrozies un aizej Atvaļinājums tev būs Spānijā, bet es te tikai braukāju ar scania, rakstu dziesmas uz pavadzīmes kabīnē, kamēr tu ar kādu vakariņo Parīzē Tu esi kā golfa klubs, es kā kolhozs mazā. Tev nav vajadzīgs čalis bet gan kovbojs bagāts. Naftas magnāts kam rančo pāris rolsrojsi glabājas. Tev vajag grāfu kā karēņinai, Tolstojs mazā
