Es atceros, ka tu man savu roku devi Gadu atpakaļ tikās mūsu ceļi Nāku mājās un ceru ieraudzīšu tevi Bet tevis nav, palieku ar sevi Un man nav grūti uz tevīm gaidīt Jo tikai tu man tā liec smaidīt Un nē es negribu neko mainīt Mēdzam mēs abi būt vainīg Un man bez tevīm patiešām grūti Ja tevis nav, tad es zinu būs sūdi Es zinu uzvedos brīžiem stulbi Kad tevis nav man ap sirdi ir skumji Toreiz tikāmies pie elmāra loga Iedomājos, kāda viņa ir oga Un ar laiku es sapratu to, ka Man uz sirds bij tavējā roka Mazā kapē tu atkal sāc Tu tak zini mani esu tāds Tu tak zini mani esu tāds LOCCO ira mans dzīves stāsts Tu no manīm esi ļoti tālu Tu no manīm esi ļoti tālu Un bez tevis nevaru man sāp Un bez tevis nevaru man sāp Atceries, kur bija mazie greizie rati Atceries bijām kopā visu nakt Bijām divatā un tu biji mans kaķ Skatijamies šausmenes bija trak Rokās sadevušies gājām mēs uz mēž Likās esam tikai tu un ēs Tajā brīdī likās joka pēc Taču tagad saku bija vērts Atceros kā mēs bijām Cēsīs No atmiņas neizdzēsīs Jau atkal man besi Kapē tu ar mani neesi Neprasu no tevis daudz Samīļo, kad man ir aukst Sadzirdu, kad mani sauc Vienmēr būšu es tavs Mazā kapē tu atkal sāc Tu tak zini mani esu tāds Tu tak zini mani esu tāds LOCCO ira mans dzīves stāsts Tu no manīm esi ļoti tālu Tu no manīm esi ļoti tālu Un bez tevis nevaru man sāp Un bez tevis nevaru man sāp
