Esmu septindesmito gadu bērns,bet atceros manus vecākus,kuri krucīja lenteniekus ar Edgara Liepiņa dziesmām,un tagad esmu jau pie piecdesmit,bet viņš velk un velk savos tīklos,nu tas ir tik kolosāli,p,s.emu no Latgales
Mana mīļākā bērnības kasete bija ar Edgara Liepiņa ierunātām pasakām un dziesmām. Pasaka par pogu, putekli, ķeburkāji! Un viena no dziesmām bija arī tā, kas 29:17 par zvaigznītēm. Gandrīz asara noritēja, kāda nostalģija uzmetās...
Viens no Latvijas Teātra Zelta laiku Zelta Aktieriem. Vēl no tās paaudzes, kad bija Aktieri, kuri spēja celt Lielo Mākslu. Edgars Liepiņš bija izcils aktieris.
Tādu cilvēku mums ir maz - bet kāpēc mēs viņus novērtējam tikai tad, kad viņu vairs nav? Edžus nebūt nav vienīgais ģeniālais cilvēks, ir vēl arī citi, bet laikam tā ir mūsu mentalitāte - neatzīt kamēr viņi ir vēl šajā saulē....................................
salīdzinot publiku kā bija mežaparkā un šajā koncertā... diena un nakts. šeit tādi snobi vien sēž liekas, nekas cits. nav vairs to sajūtu cilvēkiem, nez kāpēc!~!!!
Es gribētu tiem, kuri Edgaru Liepiņu sauc par ākstu un traģiķi, sadot pa purnu un noraut pautus! E.Liepiņš bija izcils mākslinieks - aktieris, satīriķis un komiķis, un drosmīgs latvietis - Latvijas patriots. Bet āksti un traģiķi ir tie, kas par tādu grib pataisīt šo tautā mīlēto aktieri.
Murfiks Mufiks Traģiķis nav apvainojums vai pazemojums. Savukārt par ākstu Edgars runāja pats, ja pareiz atceros pieteikdamies kādam augstam varas vīram par galma ākstu.
