Viena no kolosālākajām intervijām! Noskatījos ar aizturētu elpu un pat nepamanīju kā paskrēja laiks. Paldies! Paldies burvīgai Martai Marijai, iedvesmojoša personība ❤️
Šķietami trausla, bet patiesībā tik spēcīga sieviete! Sasmēlu kabatas (un domas) pilnas ar iedvesmu! Pietiks ilgam laikam... Paldies par šo brīnumaino sarunu! ❤️
Paldies par šo vērtīgo interviju. Paldies tiešām Martai Marijai Sproģei, ka dalāties ar vērtību - ģimene, attiecības! Atceros, ka agrāk ķēru kādus momentus televīzijā, vai kādu interviju žurnālā, lai ieklausītos Jūsos - cilvēkā, kas manī rezonē, bet tagad ir iespējams sekot Jums kaut nedaudz internetā. Un paldies arī Jums, Laura, par šo interviju. Manā topā noteikti ir saruna ar Ievu Lagūnu un tagad arī šī ar Martu Mariju Sproģi!
Paldies par interesantu sarunu un dalīšanos pieredzē un pārdomās. Žēl, ka nesanāca parunāt par to, kā māmiņām būt vairāk ar bērniem, kad tās ir šķīrušās, bez vīra finanšu atbalstu; kad pašai jādomā, kā izdzīvot, vai arī situācijas, kad bērni dzīvo katru otro nedēļu pie tēva..? Mājmācība, mātes klātesamība... tas šķiet neiespējami tādos gadījumos. Un tādu gadījumu ir daudz.
Domaju katra saruna ir jauztver ka pieredzes stasts un stastitajs tomer runa caur savu prizmu. Bet domaju butu nekorekti, ja sieviete kurai nav sadas pieredzes runatu par dzivi pec skirsanas vai ko tamlidzigu. Klausos ar prieku, bet tai pat laika apzinos, ka neskatoties uz to, ka mans gimenes stavoklis lautu realizet, piemeram, majmacibu, saprotu, ka nebutu to spejiga un nevelos realizet. Un tas nav ne slikti, ne labi. Musu katra stasts ir pilnigi atskirigs un ari iespejas, protams, atskiras.
