Paldies gan dziesmas izpildītājiem, gan klipa autoram. Atceros šo dziesmu no 1970-m. Kad viss studenta dzīvē sagāja grīstē un izlamāja krievu kara komisariātā, tad par pēdējo naudu nopirku magnetofonu, paņēmu no drauga piecīšu lenti un uzliku šo dziesmu. Vēl tagad atceros, ka raudāju kā bērns. Kā Staburadze... :) Skaista dziesma. Grūti aizmirst. Paldies Ankipānei, ja vēl dzīva!
