1970. gadu sākumā, kad Latvijā pienāca vokāli instrumentālo ansambļu laiks, pie kolhoza "Uzvara" Kublinskis izveidoja ansambli "Baltijas balsis" - tajā iekļāvās ,,Eolikas" mūziķi Zigismunds Lorencs, Boriss Rezņiks, Juris Griņevs un Vladimirs Plotkins, no Lietuvas atbrauca saksofonists Augis Kuņickas, dziedāja Velga Eisaka, Ieva Lūkina un Olafs Ozolītis. Pēc pirmās sagatavotās programmas, kas tika aizvesta pat uz Vācijas demokrātisko republiku, sastāvs izmainījās, jo ,,Eolikas" puišiem bija jāiet armijā. Pēc gadu ilgas pauzes 1973. gadā Kublinskis kolhozā "Uzvara" izveidoja citu jauniešu grupu, ar to pašu nosaukumu "Baltijas balsis". Par tā dalībniekiem kļuva jaunie mūziķi Harijs Užāns, Viktors Lazarevs, Konstantīns Dmitrijevs, Juris Usovs, Alīse Ozoliņa, Silga Milbreta un Mudīte Jaungaile, kuri visi tolaik bija apmēram 20 gadus veci. "Baltijas balsīm" dziesmas lielākoties rakstīja pats Aleksandrs Kublinskis, programmā tika iekļautas arī pāris Ulda Stabulnieka dziesmas, un Stabulnieks arī minētā raksta tapšanas laikā tika nosaukts par astoto ansambļa dalībnieku un redzams arī kopējā foto. Ansambļa muzicēšanas stils ir klusināti atturīgs, melodiski un harmoniski krāsains, ausij tīkams. Šo stilu mēdz dēvēt arī par folk novirzienu. Nenoliedzami, "Baltijas balsu" priekšnesumam piemita savdabība un raksturs, par ko varēsiet pārliecināties šajā Aleksandra Kublinska dziesmiņā "Zaļumballē" ar Gunāra Krieviņa dzeju, tā ieskaņota 1972. gadā.
21 янв 2024
