Klusiņām Tu runā daudz, Mazliet prātā nepieaudzis, Pār lūpu nepārspļaut, Cik var aiz muguras mani grauzt. Tev nekad nesaprast, Kad atkal rēķins deg kā nasta, Problēmas mutē smeļas, Uz intrigām man roka neceļas. Un kad prasu kāpēc, Tu plecus rausti, stāvi un dedz, Tik daudz vārdu asu, Bet nožēlu es balsī nenolasu, Un kad prasu kāpēc, Tu plecus rausti.. Tu pie manis tveries, Kad visas durvis ciet Un vairs nav kur iet. Tu sejā smejies, Bet kad migla nāk Tu dari tā, lai sāp. Mainīties nevar spiest, Bet vai tiešām labāk līdzās ciest? Cik ziedoti bij' gadi, Piedod un palaid vaļā mani. Neizmērojami maz Ir to brīžu, kad nedomāju, Kā aizpeldēt, Ja krastā piesieti abi mēs? Un kad prasu kāpēc, Tu plecus rausti...
