Osvalds Uršteins (dzimis 1910. gada 18. augustā, miris 1980. gada 22. novembrī) bija latviešu aktieris un režisors. Mācījies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā un vēlāk LU Teoloģijas fakultātē, bet studijas nav beidzis. No 1930. gada strādājis kā aktieris un režisors Nacionālajā teātrī, bet 1944. gadā emigrējis uz Vāciju.[1] Kopš 1949. gada dzīvojis ASV. Bijis Mērbekas latviešu teātra aktieris un režisors, vēlāk Amerikas Latviešu teātra Ņujorkas un Vašingtonas ansambļa vadītājs.
1910. gada 18. augustā Jelgavā dzimušais Osvalds Uršteins bija vienīgais bērns ģimenē, mamma bieži vien savā nodabā dziedājusi, un paša mājas bēniņos notika zēna pirmā izrāde - viņš tēlojis laupītāju Rinaldo Rinaldīnī. Neilgi pēc tam, apmēram 10 gadu vecumā, Osvalds pirmoreiz apmeklēja teātri un turpmāk labprāt piedalījās teātra pulciņā savā Jelgavas 1. vidusskolā. Sācis studijas Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, tiesa, bez īsta nodoma kļūt par garīdznieku, Uršteins kādā deju vakarā Rīgā satika savu skolas laika paziņu, ar kuru kopā bija spēlējis teātri, un šī meitene mācījās drāmas mākslu teātra kursos. Osvaldā iedegās senā interese, un viņš iestājās Ernesta Feldmaņa teātra kursos. Domas par viņa ampluā dalījās - traģiķis vai komiķis, taču kopumā sekmes bija tik labas, ka Nacionālais teātris 1930. gadfā tolaik tikai 20 gadus vecajam jauneklim piedāvāja parakstīt darba līgumu. Tas arī tika darīts, studijas augstskolā pamestas, un pirmā Osvalda Uršteina loma bija bruņnesis traģēdijā „Kēniņš Zauls”. Uz teātri gan Uršteins devās ar cerību daudz dziedāt un spēlēt arī komiskas lomas. Tolaik Nacionālajā teātrī bija daudz dziesmuspēļu uzvedumu, un Osvalds sāka mācīties dziedāšanu Marijas Čerkaskas studijā. Kad Nacionālā opera sāka iestudēt operetes, Uršteins labprāt tajās piedalījās, un viņa balss skanējusi gan „Korneviļas zvanos”, gan „Bajadērā”. Daudz vieglās mūzikas ieskaņojumu tapa fabrikā „Bellaccord”, un Osvalda Uršteina balss iederējās arī tur.
22 авг 2024
