Es vēlos panākt daudz, tāpēc cenšos ar visu spēku, kas man ir Esmu bijis ilgu laiku, un zinu, ka dzirdi Mana ģimene, mana draudzene, un radi Saprot, ka arī daudz kas atkarīgs ir no manis un man ir Liela atbildība, patiesība, rūgta, tomēr Un tajos brīžos esmu negatīvi nosvērts Es dziļi sirdī mīlu Jūs, un būtu gatavs atdot Visu, kas man pieder, bet ziniet bieži sapņoju Par lielu māju, uz sienas ģimenes portrets Ja kādam jāiet, Jūsu vietā te nodegtu Man nav ko zaudēt, kāds piedzimu, tāds aiziešu Es starp Jums, kā maiss ar diviem galiem, kuru nevar aizsiet Lai arī kāds būtu smagums, es Jums nesu to Es tikai vēlos, lai Jūs, ar mani lepotos Es mīlu Jūs, un kaut tas ir par vēlu Uz pasaules nav it nekas, kas spētu mainīt manu lēmumu. Līdzko te tumšs, jau ārā gaišs Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs vairs Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī grūti Būšu pie Jums līdz nebūs vairs. Uz pleciem smagums, es to pacelt vairs nevaru, un negribu Visi pagriež otru vaigu, kad nedari un netici. Ja mana dzīve būtu filma - es nebūtu aktieris Ja asaras ir dārgakmeņi, es nekļūtu patiess. Dienas, kad labāk klusēt un sēdēt vienam Tu neesi es, tieši tāpēc Tev ir vērtēt vieglāk Pazūd sāpes dūmos, un es izgaistu prom Es gribu atrast savu robu, un iztaisnot to Visi redz mani laimīgu, pat ja dvēsele raud Pats, kā klaidonis uz ielas, kurš pēc mēteļa kauc Ja man nebūtu tintes, es rakstītu ar asinīm Savas lielākās kļūdas es atzīšu, kad pakritīšu Smagi, bet vienmēr citi, kam smagāk Blakus draugi, kuri saprot, un tic, ka Tev sanāks Pacel galvu tik augstu, ka saule mierina Tevi Dari visu, lai cienītu, pat ja pievil sevi. Līdzko šeit tumšs, jau ārā gaišs Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs vairs Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī grūti Būšu pie Jums līdz nebūs vairs. Man ir vienalga, kas notiks ar mani, Ja man nāktos izvēlēties, Pārāk ilgi esmu dzīvojis, savā, iztēlē viens Es tiecos pēc naudas, lai tās būtu vairāk Gribu pierādīt to, ka dzīve var šķisties skaistāka Aizsācis daudz, un pierādījis arī Es esmu pārāk tiecies, lai redzētu, pagrīdi Kaut arī, tā enerģija un tieksme manī mīt, Es esmu pārāk lepns, lai lūgtu palīdzību. Kad atveru acis, redzu patiesību neizbēgamu Kad liekās, viss ir galā Patiesībā neizbēgt man, Dzīve spēlē uz likmēm ar mani līdz nāvei Es agrāk ticēju citiem, tagad viens te stāvēšu Manas emocijas liecina, ka tikšu es ārā Es dzīvei atdevu visu, un tagad tiku tālāk Vari mīlēt mani, ienīst mani Es jūtos liels brāli, jo apkārt niecību gana. Līdzko te tumšs, jau ārā gaišs Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs vairs Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī grūti Būšu pie Jums līdz nebūs vairs.
