Paldies par interviju ar Mariju! Man patika viss! Tik viegli un saprotami! Noderēs saruna ar sevi, runāt kā pieaugušajam nevis klausīties tik daudz kritiķī! Pret sevi ar līdzjūtību un sapratni! Noteikti interesētu par garlaikošanos vēl, jo nezināju, ka arī tā ir stress un bailes no trauksmes. Iznāk, ka baidos pilnvērtīgi dzīvot, riskēt un kļūdīties, iznāk, ka izvairos apzināti kko izdarīt nepareizi vai vispār kko izdarīt no sevis, jo man jau tāpat neiznāks! Kkā tā! Pateicos par brīnišķīgo sarunu abām, arī Laurai 🙏
❤ lieliski. Esmu izdegšanā. Otrajā. Sākuma stadijā. Atpazīstot. Jūs palīdzējāt vēl vairāk atpazīt un iedevāt receptes atlabšanai. Mīļļš paldies! Ļoti noderēja. Gaidu nākamo. Par ģimeni. Jo izdegu arī tur.
Paldies par vērtīgajiem atgādinājumiem! Tik ļoti vairs negribas piedzīvot izdegšanu, tāpēc līdzjūtības pret sevi praktizēšana tagad ir mana ikdiena. Nākamās sarunas gaidās!
Liels paldies par šo ļoti aktuālo tēmu, it sevišķi noderīgi -par iekšējo kritiķi, par dziļajām pārliecībām, par veselīgu pieaugušo. Derētu sarunas turpinājums par toksiskiem radiniekiem.🙏🥰
Paldies par lielisko sarunu, ar humoru par ļoti nopietno! ❤ Vērtīgi bija dzirdēt, ka arī garlaicības, bezdarbības un dzīves jēgas trūkuma dēļ cilvēki izdeg. Pievienojos citiem komentētājiem viedoklī par sarunu turpinājumu nepieciešamību ar Mariju! Zinu, ka nav vienas receptes, bet būtu interesanti izprast, kā tolerēt apkārtējo pasīvo agresiju un neievilkt sevī apkārtējo viedokli un uzskatus, ar laiku pieņemot tos par saviem un jūtoties slikti, nevis personīgo izjūtu dēļ, bet ievilkto uzskatu dēļ.
Paldies! Laikam gaidīju sarunu vairāk par un ap profesionālo izdegšanu, jo grāmata tika pieminēta gan sākumā, gan beigās, bet beigās tur gāja uz visām pusēm. Noderīgi, protams, paldies par to, taču tas, ko man (kā izdegušam un ar depresiju nevis fonā, bet kā primāro diagnozi) pietrūka, piemēram, šādas lietas: kā atgriezties darbā? Vai ir kāda formula? Cik reāli ir atgriezties "pakāpeniski", ņemot vērā, ka daudzos darbos pusslodze nemaz nav iespējama un ir tikai formāli. Vai labāk atgriezties tur, kur izdegi, vai meklēt jaunu darba vietu? Kā ar uztraukumiem un bailēm par to, ka jāatgriežas ļoti dinamiskā vidē, kur kolēģi var nesaprast, kāpēc tu tāds "ipašais" tagad nevari rukāt uz 100%? Kā lai sakārtojas tā, lai nepasniedz sevi kā tādu "cietušo", bet vienkārši cilvēku, kuru piemeklējusi slimība? Vai citiem stāstīt par izdegšanas epizodi, piem., nākotnes darba devējiem? Šobrīd saka, ka nevajag, jo uzreiz skatās ar aizdomām, bail pieņemt darbā utml. Paldies!
Super komentārs. Gribētu arī dzirdēt vairāk par profesionālo izdegšanu un visu tevis minēto arī no darba devēja, vadītāja perspektūvas. Kā pareizāk sagaidīt atpakaļ darbinieku darbā pēc izdegšanas diagnozes.
Paldies Laura Tev, par šo jēgpilno darbu ko dari, un Tev Marija par entuziasmu un zinātprieku un vēlmi dalīties. Ļoooti 👌🏼 .... un aktuāli 100%. Maruja Tevi var klausīties un klausīties, un kas forši, ka Tev šie piemēri neatkārtojas 😊
Paldies.Lieliska intervija pèc kuras gluźi kà pèc labas filmas noskatìšanàs ir pècgarša.Domas turpina raisìties un izdarìt savus secinàjumus....Viena no manàm domàm , kas radàs ir tàda,ka arì man raksturìga pasìvà empàtija🤔Vèlreiz paldies jums abàm😊
Noteikti vēlētos nākamo sarunu par toksiskām attiecībām ar tuvākiem. Šīs podkast ļoti patika❤,ļoti saprotami un viegli uztvert,noteikti noklausīšos vēl paldies.
Nevar gan uzvelt "izdegšanas" vainu uz darbinieku. Darba vide pēc būtības "izpumpē" un "pumpē" no darbinieka resursu. Tādēļ ir izveidota veiksmīga vai mazāk veiksmīga darba aizsardzības sistēma, kuru ilgtspējīgi domājoši uzņēmumi īsteno attiecībā uz darbinieku - tai skaitā uz obligātu atpūtas nodrošināšanu un atvaļinājumiem. Darbinieki ir ar savu "bekgraudu", kurš ne vienmēr ir veselīgs. Diemžēl. Tad tiek zaudēts darbinieks, kuram nav pietiekamu resursu apzināties neveselīgu darbaholismu un vēlāk no šīs situācijas tikt laukā. Pieskatu savus darbiniekus un caur savu neforšo pieredzi, cenšos to nepieļaut attiecībā uz saviem padotajiem. Saprotu, ka tā ir mana atbildības daļa.
Sirsnīgs paldies! Vairākas reizes sarunas laikā vajadzēja sevi samīļot, uzliekot roku uz sirds un ievelkot pāris elpas, jo šis ir tik ļoti par mani. Marijas harizma ir apbrīnojama ❤ paldies!
Mīļš paldies par sarunu, ļoti aktuāli, ļoti vērtīgi! Man visvairāk aizķēra doma par to, vai manam iekšējam pieaugušajam ir balss. Tā, kā pati šobrīd kaut kā kuļos ārā no izdegšanas, būtu aktuāli - kā tad to darīt? Jo, kad atklāju, ka man ir Izdegšana (to pamanīja visi, īpaši mani kolēģi), man ieteica mainīt darbu. Bet tas, ko es sapratu - darba maiņa nepalīdzēs, jo es negribu nekādu darbu. Bet ir jāstrādā, jo ir jādzīvo un jāaudzina bērni. Paldies jums abām! ❤
Paldies par šo vērtīgo saturu un, protams, vēlētos vēl! :) Par dažādu cilvēku tipu stresa noturības līmeņiem var uzzināt šeit ru-vid.com/video/%D0%B2%D0%B8%D0%B4%D0%B5%D0%BE-cfreEuMdGBs.html
