Ne visi bez pajumtes palikušie cilvēki ir pamesti likteņa varā -- daži bezpajumtnieki Jēkabpilī, kādā nepabeigtā, pamestā daudzdzīvokļu mājā iekārtojušies tīri labi. Sākumā viņi dzīvojuši mājas pagrabā, bet tad par viņiem rūpēties sācis Jēkabpils sabiedriskais aktīvists Pēteris Sprukts, kurš ēkas pirmajā stāvā ir iekārtojis istabiņu ar gultasvietām un citiem sadzīvei nepieciešamiem priekšmetiem, piemēram, radio aparātu, tualetes papīru, traukiem. Istabiņas grīda pat daļēji noklāta ar laminātu. Savukārt ārā Pēteris Sprukts sagādājis tualeti, krāsniņu ēst gatavošanai un pat atkritumu konteineru, ko pats esot ražojis. Viņš arī uzņēmies bez pajumtes palikušos cilvēkus ēdināt, par ko viņi Spruktam ir ļoti pateicīgi.
Nikolajs un Vasilijs, kuri mitinās pamestajā daudzdzīvokļu mājā, stāsta: „Šis kungs ir malacis. Tagad ēdam, redzi? Viņš mums daudz ir palīdzējis. Mēs viņam arī palīdzam -- te visu nokārtojām."
Tomēr ar šādu rīcību Pēteris Sprukts iekūlies jaunās nepatikšanās, jo par notikušo uzzinājis ēkas īpašnieka SIA „Marno J" pārstāvis Jānis Šmeiss, kurš, ierodoties īpašumā, bija ļoti pārsteigts: „Mans viedoklis? Ielaušanās svešā īpašumā. Ar visām no tā izrietošajām sekām, kas ir attiecīgi likumā."
Īpašnieka pārstāvis, ņemot vērā notikušo, nekavējoties vērsās Jēkabpils pilsētas pašvaldības Sabiedriskās kārtības uzraudzības sektorā, kur uzrakstīja iesniegumu par ielaušanos svešā īpašumā. Pašvaldības kārtībnieki drīz vien bija klāt un uzrakstīja Pēterim Spruktam uzaicinājumu ierasties sektorā un sniegt paskaidrojumus.
Arī Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētsaimniecības departamenta direktors Raits Sirmovičs, ar kuru Pēterim Spruktam domstarpības radušās ne reizi vien, viņu nosoda par šādu patvaļīgu rīcību: „Es atkal redzu kārtējo reizi, ka jūs nodarbojaties ar patvaļīgām, nelikumīgām darbībām, esat kārtējo reizi veicis būvniecības darbus, kārtējo reizi aizskāris svešus īpašumus, par to jūs tiksiet sodīts. Atkal kārtējo reizi, protams. Attiecībā vispār uz Pēteri Spruktu, mūsu valsts ir ļoti demokrātiska. Un šī diagnoze, ar ko viņš ir slims, būtībā tiek ārstēta brīvprātīgi, tādēļ, ja īsti vesels Pēteris Sprukts nav, tad viņam ir jāgriežas brīvprātīgi pie ārsta."
Gan ēkas īpašnieks, gan pašvaldības pārstāvji uzsver, ka bezpajumtnieku jautājums ir jārisina, bet tas jādara pavisam citādākā veidā. Turklāt daudz kas atkarīgs no pašiem bezpajumtniekiem -- viņiem nevar palīdzēt mainīt dzīvesveidu, ja viņi paši to negrib.
Nikolajs stāsta, ka darbu vairs nemeklē: „Es jau vecs cilvēks esmu, man 56 gadi. Kur tu darbu dabūsi? Jaunekļi nevar sameklēt." Arī Vasilijs atmetis cerības strādāt: „Neņem darbā, par vecu jau." Uz jautājumu, kur viņi strādāja agrāk, Vasilijs atbild: „Es celtniecībā. Vācijā vienu laiku biju, strādāju. Anglijā strādāju." Nikolajs saka: „Es arī celtniecībā, par darbu vadītāju biju."
Pēc darba zaudēšanas vīrieši ar laiku padevās, un arī Nodarbinātības Valsts aģentūru par risinājumu neuzskata.
Vasilijs jautā: „Ko tur darīt? Laiku tērēt? Viņi iedod adreses, kas uz sienas viņiem rakstītas. Uz turieni aizej, bet tur jau vairs vietu nav, visas aizņemtas, vakanču nav. Es staigāju uz turieni sākumā, pēc tam satiku Koļu un sāku dzīvot ar viņu kopā."
Jēkabpils Sociālā dienesta direktors Juris Tužikovs vienam no bezpajumtniekiem gan aizrāda, ka situācija nav tik bezcerīga, ja ir vēlēšanās pašiem kaut ko mainīt savā dzīvē: „Kaut kāda noteikta kārtība ir jāievēro. Tu labi zini, ka ir Nakts patversme, tu vari iet dzīvot tur. Kārtību ievērosi. Nevar tā dzīvot, kā tu dzīvo. Cik tu reizes esi cietumā sēdējis? Daudz reizes."
Saruna ar ēkā mītošajiem bezpajumtniekiem tikai apliecināja, ka galvenais, lai dzīve mainītos uz labo pusi, ir vēlēšanās pašam sākt kaut ko darīt un uzņemties par sevi atbildību. Bet, ja šādas vēlēšanās nav, cilvēkam nevarēs palīdzēt nedz Jēkabpils Sociālais dienests, nedz policija, nedz Jēkabpils sabiedriskais aktīvists Pēteris Sprukts, kurš ar savu izpratni par problēmas risināšanu tikai pārkāpa likumus un sagādāja nepatikšanas pats sev un citiem.
Sandra Paegļkalne
28 сен 2024
