Latvieši 10. novembrī svin Mārtiņdienu. Tas ir laiks, līdz kuram jābūt apstrādātiem visiem laukiem, novāktai ražai, ar labību piepildītiem apcirkņiem un pagrabos arodiem pilniem ar dāsniem labumiem. Vidusdaugavas televīzija viesojās Vīpes pagastā, kur bija lieciniece tam, ka latvieši savu senču tradīcijas, kā svinama Mārtiņdiena, nav aizmirsuši!
Latviskajās tradīcijās ar Mārtiņdienu vispirms saistās saimnieciskā gada nobeigums, arī ganu un pieguļas laika beigas un visas dzīvās dabas gatavošanās ziemai. Dainās Mārtiņš bieži apveltīts ar tādiem pašiem epitetiem kā Jēkabs: „labs vīriņš, „bagāts vīrs.
Mārtiņš bija labs vīriņš
Aiz visiem vīriņiem:
Ni ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā.
Uz Mārtiņiem darināja alu, kāva zosis, ēda, dzēra, līksmojās. Jaunieši staigāja maskās un viņus sauca par Mārtiņu bērniem. Visas rituālās izdarības - dejas, rotaļas - Mārtiņos ir saistītas ar auglības nodrošināšanu lopiem nākamajā gadā. Uz kūts durvīm un stenderēm zīmēja lietuvēna krustus, lai pasargātu lopus no lietuvēna un citiem ļauniem gariem.
Ar Mārtiņdienu saistās arī daudzi latviešu tautas ticējumi, piemēram, ja pēc Mārtiņdienas zemi arot vēl traucē, tad nākamā gadā nav gaidāma nekāda raža; pēc Mārtiņdienas nejāj pieguļā un lopus nelaiž ganos, jo tad zirgus un govis plēš vilki, kam šai laikā atļauts darīt, ko grib.
Mārtiņos notiek arī zīlēšana.
Latviešu tautas ticējumi vēstī: ja Mārtiņa diena jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals, ja miglaina - ziema būs silta, bet, ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks. Mārtiņa vakarā meitas ēd siļķes galvu. Kas naktī dos ūdeni dzert, tas būs brūtgāns. Mārtiņa vakarā vīrieši iet pa ciemu, kažokus otrādi apgriezuši un apjozuši ar no salmiem pītām jostām. Viņi tā iet bērnus baidīt, lai mācās un vecākus klausa. No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāstāsta pasakas un jāmin mīklas - tad labi barojas cūkas.
Aiga Kuzmina
26 сен 2024
