“Ūdensrozi uzskata par dīķa karalieni vārda īstajā nozīmē, kaut gan pašai ūdensrozei kājas ir dūņās,” šo gleznaino puķi raksturo dārzniece Diāna Girgensone.
Lai skatītu dīķa karalienes, esam devušies nevis uz Vecpiebalgu, kur tās iemūžinātas pat dziesmā, bet uz Siguldu, kur tās bagātīgi zied “SPA hotel Ezeri” lielajā dārzā. Par ūdensrožu dīķa tapšanu stāsta direktora vietniece Anita Isajeva. “Doma bija, ja tā ir SPA viesnīca, tad vajag cilvēkiem kaut kur veldzēties dabā, atpūsties, tika ieveidota ainava un izrakts šis dīķis, tad arī radās doma, ka šis varētu būt ūdensrožu dīķis.”
Vairāku šķirņu ūdensrozes te aug jau savus gadus 20, tās vestas arī no Vecpiebalgas un citām vietām. Kas tad būtu jāņem vērā, lai karaliene dīķī justos labi? Stāsta dārzniece Diāna Girgensone. “Vislabākais stādīšanas laiks ir vasara, tieši šis periods, kad ūdens ir uzsilis - jūnijs, jūlijs, augusta sākums, lai viņa paspēj iesakņoties dīķī, vieglāk arī pašiem iestādīt. Pirmais ir vietas izvēle, kā jau katrai rozei, arī ūdensrozei patīk saulaina vieta, lai nav galīga ēna, jo ēnā tā tomēr ziedēs sliktāk, otrs nosacījums, lai dīķī būtu barības vielas, vislabāk ir dīķi, kuros ir dūņas. Tās var būt līdz 40-50 centimetriem, tur jutīsies ideāli.”
Kā tad dīķī iestādīt ūdensrozes? Pieredzē dalās Anita Isajeva. “Ņem akmeni, to saknīti riktīgi ar šņorīti pietin klāt pie akmens un iemet vēlamā vietā, jo tas akmens to nogremdē, ūdensrozei ir svarīgi sasniegt to apakšu.”
Dārzniece Diāna Girgensone arī uzsver, ka svarīgs ir dīķa dziļums. “Ja mēs audzējam āra dīķos, tad dziļums ir vēlams 1,5- 2metri dziļākajās vietās. Ja grib audzēt toveros, tad var sākt no 50 centimetriem, bet tad jārēķinās, ka ziemā ūdensrozei būs jāpārziemo pagrabā - ar visu toveri, kurā ir nedaudz ūdens, lai saknīte ir mitra.”
Lai arī šķiet, ka ūdensrozes audzēt ir vienkārši - iestādi un gaidi ziedus -, kā uzsver dārzniece, tad gluži gan tā nav, ja tās ir blīvi saaugušas un sāk celties uz augšu lapas. Tas liecina, ka sāk palikt par maz vietas.”Stādu dalīšanu var sāk apmēram no trešā gada, tad jālien dīķī iekšā, jāiegremdējas līdz saknenim un jāmēģina ar lāpstu izrakt.”
Ūdenskaralienes kaprīzums reizēm var būt atkarīgs arī no šķirnes. “Vispiemērotākās, kas nav tik kaprīzas, ir lieli ziedi. Nav tik kaprīzas, kā tās, kurām ir sīki ziedi, mazas lapiņas, jo miniatūrās ūdensrozes bieži vien ir paredzētas seklam dziļumam - 50 centimetru dziļā ūdenī. Kaprīzākas ir arī dzeltenās ūdensrozes, tām ir mazāk ziedu. Ir šķirņu atšķirība.”
Ierīkojot ūdensrožu dīķi, kā uzsver dārzniece Diāna Girgensone, jāņem vērā arī, ka pēc tām tīkot var arī nelūgti viesi. “Vislielākais ūdensrožu ienaidnieks ir bebrs, izrādās, ūdensrožu saknes ir ēdamas, bebram tās garšo ļoti labi. Pirms gadiem četriem mums šeit nebija blakus sēta, naktī no ezera nāca bebri. Ēda ūdensrožu saknes. Neiesaku arī stādīt tādos dīķos, kur ir ļoti daudz lielas karpas, jo iet pa dūņām un baksta, un var izbakstīt ūdensrozes saknes.”
Ja dīķa karalienēm uzmanības un aprūpes netrūkst, tad tās arī neskopojas ar krāšņu ziedēšanu. “Ūdensroze vispār skaitās veiksmes un labklājības simbols. Tas zieds - tāpat kā lotoss - ir ļoti maģisks. Netverami skaists, bet īsu brīdi. Tas var aizvērties, jo dzīvo pats savu dzīvi. Mums arī veiksmi nes,” atzīst Anita Isajeva, un arī apmeklētāji labprāt nāk aplūkot krāšņos ūdensrožu ziedus.
Jāpiebilst, ka šopavasar ūdensrozes te uzziedēja pat ļoti agri - maija sākumā. Ja rudens būs silts, ziedi priecēs līdz oktobrim.
Foto: Freepik; ilustratīvs
7 июл 2024
