PA KLUSO : ŠĶIRŠANĀS ANATOMIJA AR DIĀNU ZANDI 

Paldies! Lieliska saruna! Klausījos un smaidīju, lai gan temats jau salīdzinoši smags ! ❤

Sveika, Laura! Nesen noklausījos šo “Pa kluso” epizodi. Aizdomājos, ka jā, ir tik daudz lielisku speciālistu padomu, informācijas, kā veidot labas attiecības laulībā, kā mīlēt, bet, ko lai dara, ja zinu, kas jādara, bet nav stipras gribēšanas un spēka to darīt? Kur gūt šo SPĒKU? Un tad lasīju šo grāmatu, un vakar nodaļā par mīlestību guvu skaidru atbildi. Vēlējos te šo to nocitēt. Teksta fragmentu citāti no Pola Deivida Tripa grāmatas “Laulība: 6 evaņģēlijā balstītas apņemšanās katram pārim". “Mīlestība ir labprātīga. Mīlestībā pieņemti lēmumi, vārdi un rīcība vienmēr izaug labprātīgas sirds augsnē. Nevienu nevar piespiest mīlēt. Ja kāds tiek piespiests mīlēt, tas pats par sevi parāda, ka šis cilvēks patiesībā nemīl. Mīlestība ir labprātīga pašuzupurēšanās. Mīlestība bez upuriem nav mīlestība. Mīlestība liek atstāt savu vēlmju, vajadzību un jūtu robežas. Mīlestība aicina ieguldīt laiku, enerģiju, naudu, resursus, spējas un talantus otra labā. Mīlestība aicina konkrētos un praktiskos veidos atteikties no sava es. Mīlestība ir gatavība sevi upurēt otra labā. Mīlestība vienmēr ir otra labā. Mīlestības dzinulis ir otra intereses un vajadzības. Mīlestība vēl mīļotajam vislabāko un cenšas to sasniegt. Mīlestība ir labprātīga sevis upurēšana citu labā, kas neprasa atbildi. Mīlestība nav darījums pēc principa “roka roku mazgā”. Mīlestība neliek nevienam justies tai parādā un negaida, kad šis parāds tiks atmaksāts. Mīlestība nav vienošanās par savstarpēju labumu. Īsta mīlestība neprasa atlīdzību, jo tā neiegulda lai nopelnītu. Nē, īstas mīlestības dzinulis ir labais, ko tā paveic mīlamā cilvēka dzīvē. Mīlestība ir labprātīga uzupurēšanās otra labā, tā negaida, ka tai atbildēs ar to pašu un nedomā, vai otrs ir to pelnījis. Ja tu mīli tikai tos, kuri ir to pelnījuši, tavs dzinulis nav mīlestība pret viņiem, bet patmīlība. Mīlestība ir visiedarbīgākā tieši tad, kad otrs to nav pelnījis. Tieši šajos brīžos mīlestība ir visvairāk vajadzīga. Laulība ir nepārtraukts aicinājums mīlēt. Laulība ir nepārtraukts aicinājums nest personīgos upurus. Laulība ir nepārtraukts aicinājums rūpēties par sava vīra vai sievas labklājību. Laulība ir nepārtraukts aicinājums dot nepelnīti un negaidot kaut ko pretī. Varbūt tu jautāsi: “Pol, kur lai es ņemu tādu mīlestību?” Neviens no mums nespēj mīlēt tā, kā šeit aprakstīts: šai atziņai vajadzētu likt tev norimties un tad mudināt tevi rīkoties. Latiņa ir pārāk augsta. Prasības ir pārāk lielas. Neviens no mums nav spējīgs sasniegt šo līmeni. Tas liek man atzīt, cik patiesībā esmu patmīlīgs un pašpietiekams. Tas man atgādina, ka neesmu lietpratējs mīlestībā. Nē, esmu nabags, vājš un trūcīgs. Bet es neesmu viens, tāpēc šo trūkumu apzināšanās nedrīkst mani satriekt vai paralizēt. Nē, tam jāmudina meklēt palīdzību. Ar palīdzību es nedomāju grāmatas par laulību, kursus vai laulību konsultācijas. Tas viss spēj tikai norādīt uz labāko, bet nespēj tevi piespiest gribēt un darīt vislabāko. Tas var tev sniegt informāciju par to, kas ir mīlestība, bet nespēj pārveidot tevi par mīlošu cilvēku. Bet vai tad mums nav vajadzīgs tieši tas? Dieva aicinājums mīlēt konfrontē mūs ar mūsu vājumu un nespēku. Tas liek mums apzināties, cik auksta un nepastāvīga patiesībā ir mūsu sirds. Tas palīdz mums saprast, cik vārga ir mūsu apņēmība. Tas aicina mūs pazemīgi atzīt, cik esam negribīgi un nepacietīgi. Viens no Dieva nodomiem laulībā ir savest mūs kopā ar mūsu vājumu. Šīs visaptverošās attiecības ir rīks Dieva rokās, kas atklāj maldīgos priekšstatus par mūsu gudrību, taisnību, spēku un liek mums meklēt palīdzību. Un šāda palīdzība ir pieejama VISIEM, kas to meklē. “Redzama ir kļuvusi Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu." /1.Jāņa vēstule 4:9/ Jēzus dzīves, ciešanu, nāves un augšāmcelšanās jēga ir nodrošināt visu, kas mums nepieciešams dzīvei, uz kuru Viņš mūs ir aicinājis. Un tā ir dzīve, kas pamatota visaptverošā un neizsīkstošā mīlestībā. Jēzus nomira ne tikai tāpēc, lai mēs saņemtu piedošanu par to, ka nemīlējām tā, kā vajadzētu, bet arī tāpēc, lai mums būtu vēlme, gudrība un SPĒKS mīlēt tā, kā vajadzētu. Jēzus nomira, lai ATVIEGLOTU tavas dienišķās grūtības, dzīvojot kopā ar cilvēku, kurš ļoti atšķiras no tevis; lai tu UZVARĒTU cīņā par piedošanu un SPĒTU pretoties sarūgtinājuma un atriebības vilinājumam; lai nodrošinātu tevi ar visu nepieciešamo, lai tu SPĒTU pildīt savus solījumus, kaut arī esi noguris un mazdūšīgs. Jēzus cieta, lai tu VARĒTU ar gudrību un žēlastību stāties pretī aizvainojumam un pāridarījumam; lai tu PĀRVARĒTU kārdinājumu piekāpties, padoties, bēgt vai izstāties. Jēzus izlēja Savas asinis, lai tev būtu SPĒKS savaldīt savu mēli un teikt dziedinošus vārdus pat tad, ja pret tevi izturas nelaipni; lai tev būtu SPĒKS atteikt dusmām un neiecietībai un atbildēt laipni un savaldīgi; lai tev būtu SPĒKS augt un mainīties. Jēzus cieta mīlestībā, lai tu savā cīņā par mīlestību nekad, nekad nebūtu viens. Kad Tu mīli, Viņš Tevi ietērpj Savā mīlestībā, lai tev nepietrūktu nekas no tā, kas mīlestībai vajadzīgs. Viņš bija gatavs nest vislielāko mīlestības upuri (nomirstot par mūsu grēkiem pie krusta - piez.), jo zināja, ka tas ir vienīgais veids, kā tu vari iegūt to, kas nepieciešams, lai mīlētu tā, kā esi aicināts mīlēt. Jēzus zināja, ka tava cīņa par mīlestību ir tik nopietna, ka ar gudrību vai vadlīnijām vien nepietiks. Viņš zināja, ka vienīgais, kas tev spēj palīdzēt, ir Viņš pats.” CERĪBA IR ikvienai laulībai! Un šīs cerības vārds ir Jēzus! Viņš ir pieejams ikvienam, un ir vienas patiesas lūgšanas attālumā. Viņš teica: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs.” /Mateja evaņģ. 11:28/ “Kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.” /Jāņa evaņģ. 6:37/ Lai svētīgi! Sirsnībā, klausītāja Linda.

Paldies par tēmas izcelšanu no skapja:) Paldies par kvalitatīvo un pacilājošo sarunu! No sirds novērtēju!