No Latvijas atpakaļ uz Ukrainu devās Jurijs, kas kopš 2017. gada dienējis Ukrainas bruņotajos spēkos kā kara ārsts. Diemžēl jaunā cilvēka dzīves stāsts ir izvērties par traģisku notikumu virkni, jo Jurijs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā nokļuva gūstā un tika izziņots par bezvēsts pazudušu. Realizējot gūstekņu apmaiņu, izdevās atgriezties dzimtenē, diemžēl pēc gūsta puisis ir kļuvis lieks kā savai armijas daļai, tā jebkādai kara medicīnai. “Ukraina gūstekņiem netic,”’ - stāsta daudz pieredzējušais mediķis, kas par savam tiesībām šobrīd cīnās ar tiesvedības palīdzību.
Jurijam ir 34 gadi. Viņa profesija ir ārsts. Ārsta karjera aizsakās Kijivas medicīnas akadēmijā, kur puisis, neņemot vērā savas ģimenes iebildumus, pieņēma lēmumu kļūt par kara ārstu, jau 2017. gadā viņš sāka glābt pirmos ievainotos. No šī brīža līdz par Krievijas iebrukumam Ukrainā 2022. gadā Jurijs bija mediķis smagākajās frontes joslās, kopā ar kājnieku 59. brigādi izcīnītas smagas kaujas, tostarp Mariupolē un Bahmutā. “Diemžēl tūlīt pēc tam, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, mana daļa pirmā cieta kaujās, bija kritušie, no manas vienības izdzīvoja vien kādi 20%,” stāsta Ukrainas bruņoto spēku mediķis Jurijs Armušs.
Lielākā daļa Jurija medicīnas akadēmijas biedru izvēlējās doties uz fronti, uzskatot to par savu misiju, tomēr Jurijam jau pirmajās kara dienās nepaveicās, viņš kopā ar vēl diviem frontes biedriem neuzspēja izbraukt no okupētas teritorijas Hersonas apgabalā. “Tie, kas faktiski nespēja pamest Aļeški pilsētu Hersonas apgabalā, vai nu nokļuva gūstā, vai gāja bojā. Es nokļuvu gūstā, bet viņi aizmirsa par mums. Mūs pameta.”
Pēc aizturēšanas puisis nokļuva gūstā. Juriju kopā ar citiem izmitināja pilsetā Novaja Kahovka, kur viņš redzēja patieso attieksmi pret Ukrainas karagūstekņiem. Diemžēl arī civiliedzīvotājiem. Tā bija ne tikai morāla ņirgāšanās, bet arī elektrošoks, sišana ar gumijas nūjām, kāju pārlaušana, tetovējumu izgriešana bez anestēzijas un nagu noņemšana. Ar šausminošo pieredzi dalās gūstā nokļuvušais ārsts. “Bija gūstekņu spīdzināšana. Man nepieņemami bija tas, ka spīdzināja gan kara gūstekņus, gan civiliedzīvotājus vienādi. Viņi neskatījās, vai tās ir sievietes, bērni, pusaudži vai armijnieki. Viņi laida elektrību ar tapika palīdzību. Tas ir sakaru līdzeklis. Stiprināja divus vadus kādam uz roku pirkstiem, ausu ļipiņām, līdz cilvēks salūza. Tā kā es biju ārsts, tad mani regulāri konvoēja, lai es sniegtu medicīnisko palīdzību spīdzināšanas laikā, lai cilvēks nenomirtu.”
Tieši mediķa zināšanas ļāva izdzīvot pašam un noturēt pie dzīvības citus karagūstekņus. Diemžēl tieši šis posms Jurija dzīvē izmainīja turpmāko likteni. Nokļūstot mājās pēc gūstekņu apmaiņas procesa, viņš uzzināja, ka bijis izsludināts par bezvēsts pazudušo, bet par dienesta biedru atbildīgā armijas daļa ir atbrīvojusi mediķi no dienesta pret viņa gribu un liedz jebkādu finansiālu palīdzību. “Man pateica, ka esmu nodevējs, jo nokļuvu gūstā. Jo es sniedzu medicīnisko palīdzību ne tikai Ukrainas civiliedzīvotājiem un karavīriem, bet ne reizi vien gūstā mani veda sniegt palīdzību Krievijas armijā dienējošajiem.”
Šobrīd Jurija pacienti un izglabtie cīņu biedri ar petīciju ir vērsušies pie Ukrainas Valsts prezidenta, lūdzot apbalvot par drosmi kara ārstu no Kijivas, tomēr ne tikai apbalvojumi, pat elementāra finansiāla palīdzība no bruņotajiem spēkiem nav sagaidīta. Rit tiesvedība. “Tas ir tiesas process, diemžēl, es tiesājos ar savu armijas daļu, jo mani gribēja atbrīvot ar atpakaļejošu datumu, neņemot vēra laiku, ko es pavadīju gūstā. Es šobrīd aizstāvu sevi, savu vecāku pozīciju. Pēc manas nokļūšanas gūstā daudzi virsnieki no vadoša sastāva tika pazemināti amatā, un tas rada naidu pret mani.”
Šodien Jurijs ir atpakaļceļā uz dzimteni. Viņš uzskata, ka kara rezultāts būs atkarīgs no Ukrainas valsts spējas skārtot savus bruņotos spēkus un piesaistīt citu valstu pieredzi un kontroli, ne tikai bruņoto tehniku. “Ja līdz šim karoju pret ienaidnieku, tad tagad man jācīnās pret savu valsti,” atvadoties saka Jurijs, kurš uz jautājumu, kas ar viņu notiks tālāk, nespēj atbildēt vēl pats sev.
15 сен 2024
