Zaļās ekspedīcjas “Mana jūra” dalībnieki jau 13. reizi uzsākuši vairāk nekā 500 kilometrus garo ceļu pa Baltijas jūras piekrasti, lai uzskaitītu jūru piesārņojošos atkritumus un izglītotu sabiedrību. Pirmajā posmā atkritumu neesot daudz, tomēr secinājumus izdarīt vēl esot pāragri. Pagājušā gada ekspedīcijā katrā pludmalē atrasti ap 35 veidu atkritumi.
Zaļā ekspedīcija “Mana jūra” ir sākusies. Ekspedīcija ved gar Baltijas jūras krastu no Ainažiem līdz Papei. Tā gan nav talka. Tās mērķis veikt atkritumu monotoringu un izglītot sabiedrību. “Mēs paņemam simt pludmales metrus, kur nolasām pilnīgi visus atkritumus. Tad šos atkitumu sadalām pa kategorijām, saskaitām, galā iegūstam kopējo vienību skaitu. Tā mēs varam saprast, kas ir tās lietas, kas nonāk mūsu pludmalēs un kas piesārņo, ar ko jācīnās,” saka ekspedīcijas vadītāja Agate Albekeite.
Pavisam ekspedīcijas laikā tikšot veikti 44 monitoringi. Pēc pirmajiem 60 kilometriem monotoringa maiss vēl patukšs. Arī Saulkrastos, pludmalē “Centrs”, kas ir zilā karoga pludmale, irdenajās smiltīs atkritumus neredz. Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme norāda, ka pēc tik maza posma izdarīt secinājumus esot pāragri, bet, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, atkritumu skaits nemazinoties. “Katrā nākamajā laukumā viss var mainīties. Tāpat kā katru gadu redzam, ka plastmasas krīze kļūst aizvien lielāka. Mēs šogad papildus runājam par smēķēšanas atkritumiem, kas ir trešā daļa no visiem pludmales atkritumiem Latvijā pēc iepriekšējiem datiem.”
Saulkrastos šodien notiek pirmais ekspedīcijas izglītojošais pasākums, kurā tiek stāstīts, kā atkritumi nonāk jūrā un kādu kaitējumu tie nodara jūras iemītniekiem. Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe: “Diemžēl mums ir daži organismi, kas filtrē jūras ūdeni, tādas ir gliemenes. Ziemeļēdamgliemene un citas gliemenes, kas filtrē daudz ūdens un caur sevi izfiltrē arī mazas daļiņas, kas, protams, varētu būt arī mikroplastmasas piesārņojums.”
ReTV uzrunātie mazie pasākuma apmeklētāji zina, ka atkritumus nevar izmest, kur pagadās, tā arī nedarot. Kā skaidro Ulme, nereti piesārņot jūru var arī neattīrīti notekūdeņi, tomēr visbiežāk atkritumus izmet cilvēki. Saulkrastu pludmalē “Centrs” par kārtību rūpējoties glābēji. Izlikti arī konteineri un informatīvās zīmes, tomēr atkritumu savācējiem darba netrūkstot.
Parastos konteinerus pludmalē Vides fonda aktīvisti īsti neatbalsta, jo vējš un putni iznēsā atkritumus. Viņuprāt, labāk būtu aiznest atkritumus mājās vai arī izveidot slēgtos konteinerus. Saulkrastu novada komunikācijas un tūrisma nodaļas vadītāja Baiba Stjade: “Ir par to domāts, bet jāskatās arī, kādas ir iespējas, jāsaprot, ka Saulkrastu pludmale atšķiras ar to, ka ir šaura kāpu zona, reljefs ir kalnains, te ir irdenās smiltis. Tas nav tā kā jūrmalā vai Liepājā, kur smilšu zona ir plaša, var iebraukt tīrīšanas transports.”
SIA “ZAAO” Vides izglītības nodaļas vadītāja Ieva Freimane-Mihailova: “Man gribētos teikt, ka tu pats esi atbildīgs par saviem atkritumiem. Tas konteiners tur varētu arī nebūt. Ir jānogādā atkritumi mājās savā konteinerā, lai arī jūras krastā konteiners nebūtu pieejams.”
Ekspedīcija “Mana jūra” noslēgsies 13. augustā, bet interesenti ekspedīcijai var pievienoties jau piektdien Carnikavā un sestdien Vakarbuļļos.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA"
#SIF_MAF2024
28 авг 2024
