Šodien kārtējais traģiskais negadījums uz Latvijas autoceļiem. Avārija notika uz šosejas Rīga-Ventspils 74. kilometrā, kurā iesaistītas trīs smagās automašīnas un dzīvību zaudēja viens cilvēks. Līdz ar to šonedēļ vien dažu dienu laikā uz Latvijas autoceļiem gājuši bojā jau septiņi cilvēki. Atgādinām, ka otrdien uz autoceļa Rīga-Liepāja notika divi ceļu satiksmes negadījumi, kuros dzīvību zaudēja četri cilvēki. Trešdien uz tā paša autoceļa bojā gāja vēl divi cilvēki. Šajā negadījumā transportlīdzeklim pie stūres bija jaunietis ar mācību braukšanas atļauju.
Trijos no šīs nedēļas traģiskajiem ceļu satiksmes negadījumiem kopīgais ir tas, ka tajos ir iesaistītas kravas automašīnas. Tieši šis apstāklis dara bažīgus satiksmes drošības ekspertus. Tiesa, kas ir noticis pirms avārijām un kādēļ tās ir notikušas, to skaidros izmeklētāji. ReTV sazinājās ar Oskaru Irbīti, kurš ir piedalījies visu šonedēļ notikušo ceļu satiksmes negadījumu izpētē, arī šodien devās uz negadījumu, kas notika uz Ventspils šosejas. “Šobrīd pats esmu negadījuma vietā, kur iesaistīti trīs kravas automobiļi. Ja skatāmies vēsturiski šogad notikušos negadījumus, salīdzinoši liela ir kravas auto iesaiste, kas sāk satraukt. Nepieciešams izpētīt, vai tas nav saistīts ar to, ka ir pamainīti noteikumi, ka viņi drīkst pārvietoties ātrāk. Jebkurā gadījumā šobrīd izdarīt secinājumus ir pāragri.”
Satiksmes negadījumi, kas iepriekšējās dienās bija ceļa posmā Rīga-Liepāja, notika labos laika apstākļos - taisnā ceļa posmā. Divos no tiem bojāgājušie bija vienas ģimenes locekļi. Arī tas liek pievērst uzmanību šiem negadījumiem, jo, kā norāda satiksmes drošības eksperts, cilvēki, kuri brauc kopā ar ģimenes locekļiem, parasti izturas atbildīgi un ievēro satiksmes noteikumus. “Būtu jāpiesaista uzvedības speciālisti, kuri jau detalizētāk varētu analizēt, kādi faktori vai notikumi varēja veicināt vadītāja pārgalvīgu rīcību un šādu kļūdu rašanos uz ceļa.”
Izskanējusi versija, ka negadījumos uz Liepājas šosejas, vieglās automašīnas veikušas apdzīšanas manevrus, tādējādi atrodoties ceļa pretējā joslā. Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks atgādina, ka apdzīšana ir pats bīstamākais manevrs ceļu satiksmē, pirms tā veikšanas rūpīgi jāpārliecinās, vai to ir iespējams veikt. “Uz šosejām braucu pietiekami daudz. Redzu apdzīšanas, kas notiek. Divas līdz četras automašīnas tiek apdzītas no kāda autovadītāja puses. Paskaitiet, cik sekundes automobilis atrodas pretējā braukšanas joslā. Jo vairāk sekundes esam pretējā braukšanas joslā, jo lielāka varbūtība, ka kaut kas var notikt. Ir neparedzamie faktori, kas jāņem vērā. Neesmu šeit, lai iebaidītu visus, bet traģiskie notikumi liek runāt skarbāk.”
Vanks uzskata, ka visbiežāk šādi satiksmes negadījumi rodas, jo brauciena laikā nav pieņemti pareizi lēmumi. Daļā negadījumos tas varētu būt skaidrojams ar to, ka autovadītājam ir neliela pieredze, stresa apstākļos viņš nezina, kā reaģēt. “Nepareizo lēmumu rezultātā, ja pēkšņi jāizvairās no bīstamas situācijas, bieži vien nav mākas kontrolēt transportlīdzekli pietiekami ātri un pareizi, lai izvairītos no sekām. Runājot par saprātīgajiem autovadītājiem, bieži vien pieredzes un mākas kontrolēt transportlīdzekli dēļ, var pieņemt lēmumus, lai būtu mazāka skāde, trauma.”
Oskars Irbītis: “Braucam uzmanīgi, domājam ar galvu. Sevišķi karstajā laikā varbūt kādam smadzenes sāk atslēgties. Rūpējamies par sevi, atpūšamies, dzeram daudz ūdens un esam modri pie stūres. Skatāmies, rūpējamies, lai nebūtu situāciju, kad novēršamies no auto vadīšanas un nepamanām kādu situāciju. Man aiz muguras ir negadījums, kurš, iespējams, noticis neuzmanības dēļ.”
Jāpiebilst, ka ceļu drošības auditu autoceļa Rīga-Liepāja posmam, kurā šonedēļ notikuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi ar smagām sekām, Ceļu satiksmes drošības direkcija plāno veikt līdz jūlija vidum.
29 сен 2024
