Pēc gandrīz 30 gadu ilgušā klusuma pašā leišmalītē - Dobeles novada Ukru pagastā - durvis vēris atpūtas komplekss. Tā saimnieks ReTV stāsta, ka vietējos un apkaimes ļaudis cer ieinteresēt ar garšīgām pusdienām par demokrātiskām cenām, bet uz viesnīcu un viesu māju ceļu atradīšot kaimiņvalsts un pašmāju tūristi. Ko par uzņēmējdarbību laukos saka jomas speciālisti? Cik liela iespēja tūrisma uzņēmumam izdzīvot mazapdzīvotā vietā?
Desmitiem durvis vēra vēsturiskā kultūras nama ēka, kurā kāds rīdzinieks izveidojis atpūtas kompleksu. Tā esot stāvējusi tukša no 1997. gada. Tagad tajā izveidota kafejnīca, banketa zāle. Pieejami arī viesnīcas nummuriņi, bet pagalmā izveidota viesu māja un pirts. “Viesu māja bija attaisīta jau pirms kāda laika. Interesenti bija, bet uzreiz vajag ēdināšanu. Ja ēdināšanu, tad tai jābūt oficiāli, tāpēc vajag kafejnīcu. Tagad ir pirmā diena, tauta arī ir šeit,” saka atpūtas kompleksa saimnieks Jānis Zeimuls-Priževoits.
Par kafejnīcas atvēršanas dienu izvēlēta pagasta svētku diena. Karstas diskusijas gan raisās par to, vai tik daudz cilvēku būs arī citās dienās. “Tas ir jaunums. No sākuma varbūt būs grūtāk, bet, domāju, ka atdzīvosies,” saka ukreniece Mārīte.
Atpūtas kompleksa saimnieks ReTV stāsta, ka cerot uz banketiem un viesiem no tuvējās kaimiņvalsts Lietuvas. Zeimuls-Priževoits: “Ja dienā paliek pieci seši cilvēki, kafejnīcā atnāk ap 25 cilvēki ēst kompleksās pusdienās, vakarā vēl kāds atnāk ko gardu apēst, tad jau tas sāk atmaksāties.”
Pēc statistikas datiem, Ukru pagastā deklarēti 247 iedzīvotāji. Uz pagasta svētkiem, ko vietējie sauc par salidojumu, sabraukuši ap 50 cilvēku. Ciemata ēkas gan ikdienā ir gandrīz tukšas. Dažas jau sagrauzis laika zobs, bet dažās vēl pa kādam cilvēkam dzīvo. Veikala saimniece teic, ka visā pagastā kopumā dzīvojot ap 90 cilvēku, bet ar Lietuvu Ukri tiešām bijuši saistīti vinmēr.
Šis ir ceļš, kas vēsturiski savienoja Dobeles novada Ukru pagastu ar Lietuvu. Pēc neatkarības atjaunošanas šis grāvis kļuva par robežšķirtni. Ceļš šeit tika pārrakts. Tagad tas atkal ir aizbērts. Jaunais uzņēmējs cer, ka pa to brauks tūristi no Lietuvas.
Tūrisma speciālisti norāda, ka lietuvieši tiešām esot biežākie viesi Latvijā. Tūristu plūsmu ietekmējot vairāki faktori, kā , piemēram, kas tas par objektu, kāda ir pakalpojuma kvalitāte Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāve Inita Krivašonoka: “Statistika jau visā pasaulē rāda, ka pirmos piecos gados izdzīvo 10-15%, bet nu ir tā, ka tie, kuri ir uz tāda entuziasma, bez aprēķiniem - gadās visādi.”
Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Ratnieks: “Tur ne tikai trīs reizes jāpārdomā. Tomēr ļoti daudzi cilvēki aizceļo no Latvijas. Un tā uzņēmējdarbības vide ir diezgan.... Tur jābūt ļoti, ļoti lielam pamatojumam, lai kaut ko veidotu.”
Kā skaidro asociācijā, jaunu uzņēmumu paradīšanos laukos esot reta. Drīzāk kāds durvis slēdz. Lai attālie pagasti atkal spētu atdzimt, būtu vajadzīgi ne vien uzņēmīgi, radošām idejām bagāti cilvēki, kuri nebaidās lēkt nezināmajā, bet arī pašvaldības un valsts ieinteresētība un atbalsts.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA"
#SIF_MAF2024
22 авг 2024
