Šogad aprit 120 gadi, kopš Latvijā tiek izdotas skaņuplates.
Latvijā ieskaņotās un ražotās skaņuplates, sāk tirgot 1904. gadā - 14 gadus pirms Latvijas dibināšanas. Skaņuplatēs tika iedziedātas gan tautas dziesmas, gan citas tā laika populārās dziesmas latviešu valodā. Skaņuplašu pieejamība nostiprināja nacionālās vērtības un valstisko pašapziņu.
Pirmie dziesmu ieraksti tapuši jau 1903. gada decembrī, bet līdz izgatavošanai bija nepieciešams vairāku mēnešu darbs. 1904. gada jūnijā Latvijā tiek izdodas pirmās gramofona plates, kurās dzirdami orķestra gabali, koru skaņdarbi, operas un citas dziesmas. Tiek ieskaņoti slavenāko komponistu darbi: Andrejs Jurjāns, Jānis Cimze, Jāzeps Vītols.
Viena no dziesmām, kas ierakstīta 1904. gada janvārī vīru kora izpildījumā ir Baumaņu Kārļa dziesma “Dievs, svētī Latviju”. 16 gadus vēlāk tā tiek oficiāli apstiprināta kā Latvijas valsts himna.
Slavenākais Latvijas skaņuplašu veiksmes stāsts saistāms ar pirmo latviešu skaņuplašu ražotāju Helmaru Rudzīti, kurš izveidoja uzņēmumu Bellaccord Electro, kas gadā saražoja līdz pat 80 000 plašu. (līdz šim plates tika ražotas ārzemju uzņēmumu pārstāvniecībās)
Nosaukumu “Bellaccord Electro” un to vai kādam saglabājusies kāda no platēm, latviešu ģimenēs piemin ar īpašu lepnumu. Bellaccord skaņuplašu gaumīgā Art Deco stila etiķete Latvijā ir atpazīstama līdz pat šai dienai par spīti tam, ka plates un plašu atskaņotāji mūsdienās pieejami ir tikai retajam.
Diemžēl līdz mūsdienām nav saglabājušās ziņas par etiķetes autoru, jo, lai arī zīmējums 1933. gadā reģistrēts kā preču zīme, drošas ziņas par mākslinieku arhīvā nav saglabājušās (ir gan vairāki minējumi, bet bez konkrētiem pierādījumiem).
8 сен 2024
