Mans paziņa nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, vasarā dzen lopus uz līdzīgām ganībām, tik slīpa piekalne, lielu priežu retaine un kara laika tranšejas pa piekalni, vietām bij nelieli krūmu puduri, aptuveni kā tavā video, pagājušo gad LADs lika apgriezt un aizvākt, draudēja subsīdijas apgriezt.... nez tas zviedru saimnieks par šīm ganībām saņem platību maksājumus!
LV subsīdijas t pieļauj 100 kokus uz ha, un krūmu pudurus var dzīvnieku labklājīibas pēc izgriezt no subsīdiju platības. Par zviedru regulējumu nemāku teikt. Ja interesē 2024 gada rudenī šie brauks uz Latviju, varēsi uzdot jautājumu.
Skatoties kādi akmeņi viņiem zemē, laikam neko citu, kā ganības vai meža zemi tur neuztaisīsi. Pie mums sen jau ekskavatoru armija būtu iekšā un tagad jau kvieši tur augtu.
Man personīgi ozols ir kā mājas svētība, laukos māju ieskauj veci ozoli, daudz kur iesējušies jauni un tieši tagad vainagiem retinu arā, lai pēc tam nav smagu sirdi jāzāģē jau palieli ozoli.
Starp citu, kā ir ar plūškoku? Viņš ir vai nav invazīva suga? Literatūrā viņš tiek minēts kā dārzbēglis, jo hercoga Jēkaba laikā no muižas dārziem uz mežu aizlaidās. Bet kā ļoti invazīvu neviens viņu nepiemin. 🤔
Man ir bijusi līdzīga situāciaja, tik ar apiņiem, ar raundapu nemigloju jo negribēju neko lieku nomiglot, bet ar otiņu pa tiešo no raundapa pudeles uzklāju uz lapām dažus pilienus, efekts labs un nobeidzās tikai tas augs ko vajadzēja nekas lieks. Tas vai tad mežam nav labāk nekā ar lāpstu ārdīt ārā visu zemsedzi, koku saknes šā vai tā aizķer tur ārdoties ar lāpstu.?
Man bij gadijums, kad Preiļu pusē uz pacilām egli stādiju, atbraucot nākošajā dienā konstatēju, ka daļu cūkas izcēlušas un saknes apkodušas, viņām patīk zivju milti kas uz ietvarstādiem. Tā pat ir bijuši man gadijumi kad āpsis vai lapsa izkapij ietvarstādu, jo saož zivju miltus un domā, ka kaut kas garšīgs zem stāda.
Sveiks. Saki, vai Zviedrijā joprojām piekopj praksi, ka 10 gadus pirms galvenās cirtes kaisa minerāļus? Ko tu par to domā, proti kam tas īsti vajadzīgs...
Riekstkoku, kastaņu, valriekstu, lazdu mežs dārzs, kurā aug arī pīlādži, bumbieres, saldie ķirši pirms 20-30 gadiem iekopts stādījums. Kokaudzē lielāko koku stumbri veidoti tā, ka to nozāģēšanas gadījumā pirmais baļķis ir zāģbaļķis - ekskluzīviem dēļiem. Audzē vietumis veidojusies apšu paauga. Daži bukši par ir. Ir atstātas vai īpaši veidotas smilšainas vietas, kur zemes bitēm vientuļniecēm apmesties. Izveidots mežs, kas ražo ēdamus augus. No vēja un industriālās lauksaimniecības sargā alkšņu vējlauzēja josla. Veidotas arī atsevišķas un skrajākas ēdamo koku grupas. No kokiem ar "paceltajiem vainagiem" pašsējas ceļā turpinās augu izplatība. Biodaudzveidības "ēdamo lapu koku" meža dārzs. Ļoti veiksmīgi veidotas koku grupas ar dažāda augstuma vainagiem.
No šķietama defekta, panākts efekts -polikultūra stādījumā! Vistas apēd negantos gliemežus un kukaiņus. Pavasara salnu spēku mazina dedzinādami salmu ruļļus. Blakus augļu dārzam, dabiski ieauguša lapu koku meža nabadzīgā augsnē iežogotas, ganās cūkas. Klaja lauka ganīdamās, cūkas to ielabo ar NPK un izēd vārpatas sakneņus. Žogu pārcel, kolīdz vārpata apēsta un lauks uzrušināts, lai ielabotu nākamo vietu. Kāpās augošās Rosa rugosa ziedlapiņas nonāk restorānos. Vāc arī pieneņu ziedkopas, lapas, smiltsērkšķu lapas u.c. ēdamus dabas augus, tos nogādā uz restorāniem.
Koki mikro grupās. Tauksakne un melnalksnis ka slāpekļa saistītāji. Koksnes atliekas ka augsne sedzēji, mikroklimata radītāji un nākotnes organikas avots. Iežogojuma stabi apdedzināti, lai ilgāk kalpotu. Stādīti dažādi koki ar ēdamiem augļiem. Jaunie stādi tiek audzēti dārzeņu dobē. Dārza mala veidota kā saldo ķiršu, pīlādžu, aprikožu un citu kokaugu krūmaugu ar ēdamiem augļiem josla. Blakām saimniecībai Saldā ķirša mežs ar parastā skabārža paaugu.
Sveiks, izzāģējamo apjomu kopšanas cirtē es parasti plānoju apmēram 10-25% no krājas un parasti ciršanu veicu vienā nogabalā ar mainīgu intensitāti. Cik tev ir šobrīd krāja zini tikai tu pats. Varu piebilst ka biezoknī parasti slēpjās nākotnes mežs un to piesaudzējot tu iegūsti gadus 10-25 audzes attīstībā nedarot neko (tas ir neizzāģējot pamežu).
Es kopšanas cirtē izcērtu 10-25% no krājas, nevienmērīgi, skatoties pēc audzes. Cik kubi tev ir uz ha, tu zini tikai pats. Pamežu atstāju jo tas sevī slēpj nākotnes mežu un tā var iegūt 10-20 gadus neko nedarot, tas ir atstājot.
Ļoti interesants video, ja iespēja, pastāsti, lūdzu, vairāk. Proti, kapēc tieši papele nevis, teiksim, apse? Kā sargā no zvēriem lai negrauž? Un kapēc papeles stāda, vai tāpēc ka ātraudzīgas? Braucot uz Rēzeknes pusi, šķiet! LVM tie gabali bij, arī laikam papeles bij, katrā ziņā garas maikstes ar gaišām lielām lapām. Vēl nodomāju, kapēc šī suga un nevis bērzs?
Papele vairojas ar spraudeņiem un nedaudz negaršīgāka meža zvēriem . Žogs būtu vajadzīgs. Par taras kluci izaug apmēram 15-20 gados. Pie Rēzeknes viens privāts uzņēmums audzē papeles un tirgo spraudeņus.
Man patīk. Stādu līdzīgi, bet noteikti pavasarī - saglabātas jau izknitušas zīles. Ja stāda rudenī, tad peles un cūkas lielāko daļu izēd. Un šķiet, ka nevar stādīt skābā augsnē, kur ozols lāga neaugs. Labāk mitrā, kaļķainā. Un pēc tam, kad izdīgst, jāliek riņķī zaļie žogu sieti pret stirnām un citiem grauzējiem. Liela ņemšanās, bet platlapji ļoti vairo dabas daudzveidību mežā.
Dīvaini ka ozolus stāda mežā, tie parasti paši tur izaug no putnu pazaudētām ozolzīlēm. Savās koptās jaunaudzēs es ozolu nekad neatstāju kā aukstvērtīgu stādu. Ja srādājot ar trimeri ir redzams bērzs, apse, egle, priede un ozols, tad pirmo es nozāģēju ozolu, jo manuprāt tas ir vis neizdevīgākais stāds mežā un peļņu no līku un lēni augošu koku var sagaidīt pēc 100 gadiem, atšķirībā no bērzu, egles vai apses.
Koks tomēr ir saziņa starp paaudzēm un atstājot kaut daļu taisnāko ozolu tie būs vērtīgi koki jau pēc gadiem 50 kā ozola sīkbaļkis ar vērtību augstāku kā egle vai bērzs tanī pat vecumā
@@mezsaimnieciba tad jau tā ir novēlota sastāva kopšanas cirte, nevis izlases. Ar krājas kopšanas cirtes elementiem, ja tiek cirstas vien konkurences cīņu zaudējušās E&P. Manuprāt.
@@EgonsMatmežsaimnieciski tā ir pirmā krājas kopšanas cirte daļēji stādītā audzē kur dabas daudzveidības elementi tika saglabāti iepriekšējā jaunaudžu kopšanā 2017tajā gadā.
Super! Paldies par video. To ka vairākas bligznas jāatstāj uz hektāra prasa arī mums, jo tas skaitās nektāra koks, un pavasarī patiešām liela dzīvība tajos pūpolos!
Paldies. Pārsteigums, ka tik ļoti apgrauž dzīvnieki, biju domājusi pati zīles sasēt, bet tad jādomā kā pasargāt sākumā no pelēm un pēc tam no alņiem. Liels paldies par padomiem.
Ozolu grauž, pēc , manas pieredzes jābūt padaudz sēklu kokiem un atklātiem laukumiem mežā. ja ozolu ir maz var izmantot žodziņu metodi. Links uz rakstu zviedriski ar bildēm vai meklēt uz atslēgas vārdu Ståålbur. Lai labi aug!
36 gadus vecs jaukts savā nodabā audzis biezs mežs. Cik kopšanā tur varētu būt m3 uz ha un cik aptuveni īpašnieks varētu nopelnīt? Un kā pārliecināties, lai neizcērt par retu un nepaņem labāko?
Vienā paņēmienā vēlams izcirst starp 10-20% krājas . Jaunā mežā jācērt atpalikušie un konkurējošie koki. Kokus pirms ciršanas marķē. Konkrētāk var aprēķināt un izplānot zinot mežaudzes datus un/vai apsekojot mežaudzi dabā.
mums katru gadu jābrauc uz lekcijām par aizsargājamām sugām, invazīvām sugām, biotopiem, darba drošību... un pats galvenais noteikums ir nevest uz mežu šādus brīnumus no dārza, jo tieši tā izplatās invazīvas sugas un slimības... tik pat labi tajā augā var būt kāda nevēlama sēnīte, bacilis, kukaiņa kūniņa, vai cita invazīva auga sēklas...
@@mezsaimnieciba nejau rožu zari, bet vis tas kas tiem var būt klāt, sākot ar spānijas kailgliemeža olu, kāda cita nevēlama radijuma kūniņu, un dažādas slimības... ja nekļūdos tas bij pagājušo ruden kad meža dienesta pārstāvis vēl teica, ka pat sausās koku lapas nedrīkst vest uz mežu, drīkst viņas kompostā, vai sadedzināt... To visu neizdomāju es, bet cilvēki ar augstāko mežsaimniecisko izglītību. Un atbildot uz tavu jautājumu, kur un kas to māca, tad reizi gadā saviem pakalpojuma sniedzējiem seminārus rīko Ikea firma.
raundaps īsti neņem, nomirst viss cits ap latvāni, esmu lauka apstākļos veiksmīgi lietojis kombinēto metodi ar diviem herbicīdiem Accurate un Nuance + kontakts
Sveiks! Itkā jau viss skaisti, arī runā tekoši, bet..... 1. Atsevišķu apšu , arī nelielu apšu grupu, it sevišķi bojātu, atstāšana bērzu audzē nav vēlama(TĀ IR KĻŪDA). Protams, ja ar ciršanu netaisās atgriezties audzē tuvāko piecu , sešu gadu laikā.......Viena atstāta apse, kurai arī ir atbrīvota augšanas telpa, īsā laika posmā iznīdēs ap sevi vismaz četrus , piecus bērzus un vēl kādam bērzam rādīs augšanas problēmas. Papēti koku sugu augšanas gaitas tabulas, uzmet ar aci cecākām apsēm kaut vai kāda kaimiņa mežā, cik viņām vajag augšanas telpas..... 2. Bojātās apses ieteicams izvākt lai atbrīvotu telpu bērza ienākšanai vietā. Jāatceras, ka bērzs sēklas "bārsta" vasaras beigās, un sēklai ir jānokrīt uz zemes, nevis jāpaliek kaut kur zemsedzes virsējā daļā.... 3. Šajā filmētajā audzē praktiski nav nevienas veselas apses. Pat šķietami veselās ir inficētas ar serdes trupi un un lielu daļu jau ir "apciemojis" apšu ūsainis.... ( ir skaidri redezamas ārējas pazīmes) un aizbildīnāties ar ekoloģiskās daudzveidības veicināšanu.... nu vispār bagāts dara kā grib. 4. ....ar lepnumu rādītais pievešanas ( traktoru) ceļš.... Ciršanas atliekas uz pievešanas ceļiem ir jāsakrauj nevis jāsaber, un šādi veidotais, garenvirzienā, var radīt nopietnas sekas meža pievešanas tehnikai un norāda uz zāģeru slinkumu . Var redzēt, kur nozāģēts , kur nokrita, tur palicis. Lai nozāgēto iekrautu pievešanas cēļā pareizi, tas kociņš ir jāpārzāgē īsākos nogriežņos un jācilā.... a priekš kam. ....ja kas, pievešanas ceļā nevajadzētu bez vajadzības atstāt likvido koksni, tā tomēr ir nauda...
APSE Par apsi es apzinos ka man mežā drīz nebūs vispār, visas mazākās ir gauztas un lielajām ir trupe vai būs trupe no saussāniem. Atstāju tās daudzveidībai un tās ir pirmie dobumkoki putniem ja vispār sasniegs to izmēru. Šobrīd apsēm serdes trupe vēl nebija, resnākās aizgāja tarā. Visreālāk daļa apšu izies laukā nākošājā kopšanas cirtē pēc 7-10 gadiem. Kā sekundārā suga zem bērziem u apsēm ienāk egle un tai gaisma pietiek. Bērzs zem bērzu apšu mikšļa atvērumos meienāks, tur būs egle. CEĻI tos pakoja ar to kas bija pieejami ar mērķi samazināt rises un augsnes bojājumus. Neredzu vajadzību lieki braukāt pa mežu vest laukā zarus no izlases cirtēm. kā meža īpašnieks tur nopelnīšu varbūt 1 Eur m3 un pretī dabūšu apskrāpētus kokus no lelajiem vezumiem un dziļākas rises - vairāk darba ar ekskavātoru to visu sakopt.
Ja mežā, vai jaunaudzē tev gadās padaudz vīksnu, ko ar viņām dari? Kādu pielietojumu viņām redzi? Bez bioloģiskās daudzveidības, saimnieciskais pielietojums vīksnām ir? Man mežā dažas lielas, zari tikai pašā galotnē, jo bij augušas starp baltalkšņiem. Biju iedomājies aizdabut viņas lidz tuvākajam lemtzāģim, lai lauku mājā vienā istabā gridai dēļus nomainitu. Sāku meklēt info par koksnes īpašībām, izrādās ļoti pakļauta trupei, šķiedraina, grūti skaldās... un nekā laba.
Es priecājos par jebkuru nākošās aprites koku zem baltalkšņa. Parasti tiek ieguti padsmit gadi. Eglei es īpaši neticu ilgtermiņā un ciet koki vienmēr būs vērtē, tik vien ka galdniekiem jāiemācās ar tiem strādāt. Sugu daudzveidība arī ir būtiska jo šobrīd nevar paredzēt uz ko likt . Veixmi!
Cik saprotu, tad tādā veidā notiek briežu piebarošana un piesaistīšana meža nogabalam! Kad brieži neatradīs nozāģētās priežu galotnes, tad smuki bojās augošos kokus!
Es lasu zviedru meža pētījumus, starp citu daudz derīga , pat pētīti nomedīto aļņu vēdera saturi lai noteiktu barības bāzi. Par priedēm bija pētījums kur priežu galitņu vešana uz mežu samazināja jaunaudžu bojājumus.
Dievinu baltalksnis! Tā ātri aug un ātrumā ir koksnē, bet tā vietā var atrast daudz vērtīgus kokus. Paldies par darbu! Būtu labi, lai Latvijā pārsvarā būtu izlases cirtes!
Skatoties šo video 100% atgādina manu mežu, pirms mēneša nozāģeju galveno izlases cirsmu jo baltalksim 60gadi un pats jau krita gar zemi, kailcirti nezāģēju jo vietām tomēr ir arī pa kādam bērza puduram, bet kur izņēmu baltalksni ar atstāju aptuveni tāda izmēra kļavas. Pēc gadiem 8 doma taisīt kailcirti, vēl nēsmu izdomājis ko ar tām kļavām darit, zāģēt pēc tam nost, vai audzēt tālāk, jau gatavu kļavu mežu. 🤔
Sveiks, mani novērojumi dažādos mežos vedina uz domu, ka kļava būs nākotnes sortiments jo tā aug visur. kļavas priekšrocība, tā labi aug ēnā un veido taisnus stumbrus. Aug ātri. Iesaku tev atstāt kļavu uz nākotni, atstājot apmēram 20gadīgas kļavas iegūsi tik pat gadus ātrāku apriti un manuprāt tur būtu jāsasējās eglēm apakšā.
Tajā ūdenī varētu kājas mazgāt, man ģimenes ārsts lika nagus ar jodu smērēt, lai ar nagu sēnīti cīnītos, tā laikam daudziem mežstrādniekiem, jo visa diena gumijniekos.
Ar apsēm ir dranķīgi. Ja meža zvērs atrod, pilnīgi visas tiks nogaršotas😅. Citreiz ja nekopj apšu jaunaudzes un ir baigi biezs tad zvēri neaiztiek jo cauri laikam nevar izbrist, bet kā iztrimerē tā viņi sajūt laikam koksnes smaržu un pēc pāris dienām ir klāt un nenotrimerētās apses ir sagrauztas. Ar priedītēm arī ir smagi, bukiem patīk nobadīt vai nograuzt pumpurus un bieži vien priede aiziet bojā. Cik esmu novērojis ar bērziem visvieglāk, nav nekādi kukaiņi kas sagrauztu koku, meža avēriem arī neinteresē ne nobadīt, ne nograuzt mizu...
Bērzu mēdz bojāt alņi, nolaužot galotnes un apēdot pumpurus. Taisni brīnums, ka alnis ar savu lielo muti spēj izbaudīt mazo pumpuriņu saldumu. Melnalksni manuprāt neviens negrauž un tas pacieš slapjumu.
Kāda vērtība ir lapeglei no saimnieciskās un naudas vērtības? Cik zinu, agrāk pirmo apakšējo vainagu guļbūvēm lika no lapegles, jo sava lielā sveķainuma dēļ tas bij izturīgāks pret trupi... pāpējie vainagi no priedes. Kur tagad lapegli izmanto? Naudas izteiksmē vērtība viņai vispār ir?
Lapegle ir nenovērtēts koks, nepūst vispār. Var izmantot terasēm. un citai mitrumā esošai celtniecībai. Lai ieaugtos vajag gaismu, izteikta pioniersuga. Aug naski un manuprāt meža zvēri to negrauž.
Ikdienā pats strādāju mežā, visvairāk lapegļu plantāciju esmu redzējis un kā jaunaudzi kopis kalsnavas mežniecībā. Bet likās ka tā stādīta vairāk tur jo pa to mežniecību vairāk ņemās dažādas meža pētniecibas iestādes, kas eksperemente ar dažādām ātraudzīgajām koku sugām un visu pārējo... Tagad vairākuz gadus sniedzam pakalpojumus Ikea firmai Latvijā. Katru gadu stādam egles, priedes, bērzus, melnalkšņus, miglojam, vācam nelegāli izgāztus atkritumus (Zviedri maksā Latviešiem lai viņi savāktu citu Latviešu izgāztos sūdus Latvijas mežos) lapegli nēsam stādijuši. To ka terases dēļus taisa, to informāciju arī es atradu, tik neatradu, ka kāda kokzāģētava iepirktu baļķi, cik maksātu, un vai galotni var pārstrādāt papīrmalkā...
