Ne tādas vien Sarmītes ir Atnākušas 🇱🇻🎋4G71 📧🤗📖🌞🌏07:19 👨🎨🌈👁️🏔️Ls Satversmes 100 🖼️💐🇸🇪🕊️🇱🇻🕊️🌳🕊️🤗🌻🐝🌻🐝🌻🐝07:20 Vispasaules Kultūras Gaismas Godināšana - Kāda Tā Ir ? 07:31 🙂🤗🙂🌳🍒💋🍒🌳🤗🙂🙂🤳🏻07:22 👐🤔😘🧐🏔️Piem. Balta Grāmata un Zaļa Grāmata . J. Jaunsudrabina 🎋4G70 Gaismas Nesēja Uz priekšu 🇱🇻📧🇸🇪📧🌈📧📖07:24 AVOTS. 🎋4G69 🌏🌞Met , Gaismu ! 07:25 👨🎨🖼️😘💋07:26 🍒🌳💋🍒🌳🎋4G69 📧Metamais Kauliņš Nr 6 🇱🇻🤳🏻07:27 🤨Iepazīšanās Pie Radiem. Draugiem. Kaimiņiem 👀👐👀👐👀👐Klusums. Nu ,pagaidi ! 🌻🐝🌻🐝🌻🐝🤗07:28 🇱🇻💋Vēstules Otra Puse 07:29 🏔️🤔Draugiem. LV 😤🇱🇻🎋4G67 Marijas iela U. Stabulnieks 🤨07:30 Gaisma. Siltums. Veldze. Nāks ar Tiešums. 07:31 Saules Akmens . J. Osmanis 📖🇱🇻🏔️💋🙂🙂🌏🌞💐Redzēja. Dzirdeja . Paklausīja 🌳🍒💋🍒🌳🎋4G66🇱🇻🌈🇸🇪🤗📖Latvijas Satversmes Ievads. ASI! 07:33 📧Vēstules uz priekšu 07:34 Atcerēties. Zināt. Ticēt. Svētas Zīmes ! 07:35 Kultūras un Gaismas Aicinājums. Apskaidrība . Vienkopa ATPŪTA. 2. Daļa 📖🇱🇻🌞🇸🇪📖Dzimta Valoda . Un būs apsolīta Tikšanās . LV 07:36. 🎋4G64 Mātei un Dzimtenei 🏔️💋🌞🌏Pasaulē, Pasaulīt! 07:37 Priekam , jānāk ka Darba Sekām ! 🙂🙂🌈💐🕊️📧No paša Sākuma 🎋4G36 🕊️💐🤗🇱🇻Lūgums . Kopoti 6. Sējumi . Via Dolorosa . Dzoto Darba Fragments . 07:39 Uzvarēs ! 🖼️07:40 😤Mātes Karogs! 🇱🇻🕊️Izcelšanas Valsts 📖Kase ? 🌞🌏📖🤳🏻🎋4G62 Sanskrists. 💋Rīgas Svārki Mugura . P. Johansons Sena Rīgā 07:41 Jaunais Laikmets 07:43 Mātei un Dzimtenei Tava Atnākšana - Kāda Tā ir ? 🎋4G61 🌞📧Še, mem pīrāgi ! 07:44 📖📧🏔️💐draugiem. LV 😉Rīgas Vilni 🤳🏻🌈😘🌻🐝🌻🐝🌻🐝bite. LV 🥸😎🤩👀🤔😘😤🇱🇻🕊️Mazputniņš 🕊️🇱🇻👐🇸🇪👐🕊️📖Dzimta Valoda 07:47 🙂🙂🤨🕊️🌏🤗Nāk Jauna Pasaulē 🙂🙂Pa īstam ! 💐🤗🏔️Ar cieņu 😘Cildenais Sarma ! 🌏🌞💋🍒🌳🍒🌳💋Uz veselību ! 🤔😆
0:13 Definīcija 1:50 Tautas deja 2:17 Rotaļa 2:57 Rotaļdeja jeb dancis 3:41 Rotaļspēle 4:22 Nosaukumu dažādība 5:07 Dejas sarīkojumu nosaukumi 5:57 Funkcijas 6:30 Ģimenes godos un gadskārtu svētkos 7:47 Mūsdienu funkcijas ar zemu ekspluatēšanas pakāpi 9:04 Mūsdienu funkcijas ar augstu ekspluatēšanas pakāpi 11:17 Formas 11:23 Pāru deja 12:46 Masku deja 13:22 Grupu deja 14:13 Riņķa deja 15:09 Rindu/Virkņu deja 15:49 Sacensību deja 16:32 Sakrālā deja 17:47 Stilistika 20:27 Par autoru
1:10:10 Precizēšu, lai nav pārpratumi. Žeperu Aulejā studēju vairākus gadus. Jakoveļs man nospēlēja vairākas melodijas, pie kurām dejoja, jo Žeperam nebija vienas noteiktas melodijas. Es izvēlējos Dandariem deju interpretēt ar to, kas man pašam patika tieši starpspēles dēļ. Dejas gājienus vinš aptuveni pastāstīja un pamatsoļus parādīja - tur nav tikai viens soļa veids, bet vairāki trapināšanas soļi. Deju precizēju kopā ar vairākām vecākās paaudzes aulejietēm. Tas bija 1982. - 1987. g. un pēc tam vēlreiz 2000.g. Mans un Dandaru pienesums ir tas, ka deja nostiprinājusies ar vienu noteiktu melodiju.
1) "skatuviskā deja" ir tulkojums no kr. valodas, tātad visticamāk, ka latviešu valodā tas parādījās padomju laikā. Bija divi veidi "tautiskā deja" (tautas deju apdares) un "skatuviskā deja" (jaunrades dejas). 2) jā, iespējams un tas notiek. Divos veidos - pirmais, veidojot kādas zināmas dejas varāciju, piemēram, "Klapiņpolka", ko es izveidoju 1985. g. kā PLaukstiņpolkas variāciju un kā izdomājot no jauna, tā deja "Suitiņš" ir Helmi un Julgi Staltes horeogrāfija. Ir pētnieki, kas uzskata, ka tautas dejas no jauna nemaz nevajag veidot. Isti nesaprotu, kāpēc nevar, ja cilvēkiem patīk un tās dejo sadzīvē mājās vai danču vakaros. Tā tās ieviešas tautā.
@@ernestsspics4995 Jaunām dejām tautas dejā nav ne vainas, tas ir tikai dabīgs proces, ka deja pilnveidojas, attīstās, mainās. Vienīgi kas man prasās ir vairāk skaidrības. Jo arī tautas deja katrā perjodā ir citādāka. Daudzas dejas ko pirms 100 gadiem sauca par modes dejām, tagad tās skaitās tautas dejas kategorijā. Te drošvien vieta paplašinātai terminoloģijai jo šķiet ka sāk nepietikt vien ar nosaukumu Tautas deja.
Tāds jautājums pārdomām un viennozīmīgas atbildes nav. Ar deju ir tāpat kā ar taureni, kuru gribam apskatīt, noķeram un beigtu piespraužam pie kartona gabala. Tikai taurenis ir jāskata lidojumā, bet to mēs nespējam. Sakrālās dejas mēs dejojam, bet nesaucam tās par sakrālām dejām. No malas, svēstautiešu acīm tas izskatās pavisam citādi. Tāpēc Gabrielai Vuzīnai bija vieglāj uzrakstīt par mūsu dejām grāmatu, nekā pašiem.
Nu labi, bet kā ar tām dejām, kas notiek klubos, Karnevālā utt.? Konkrētāk - elektroniskā deju mūzika, kur tauta to arī dara - iet izdejoties. Jo tā ir vienīgā deju forma, kur es jūtos tiešām brīvi, nav nekādu noteikumu, svešinieki paliek svešinieki. Katram savas, dabiskas kustības. Kas tad tas ir? Reivu dejas? Mūsdienu mežoņu auglības rituāls?
🥨🥨🥨 BALVA!- Trīs kliņģerīši! Lielisks jautājums! Ļoti cerēju, ka būs šis. Plašs jautājumu loks, tāpēc atbildēšu pa punktiem. 1) tāpat kā senāk arī mūsdienās pastāv visi iespējamie deju tipi un līmeņi kā tos sauc Harijas Sūna, bet mūsu lekcijā es nosaucu par formām, tikai noteiktas formas ir saistītas ar noteiktu dejas stilu jeb šai gadījumā ar modi un arī ar marginālām sabiedrības grupām, kam nereti ir sava mode. 2) dejas mode ir saistīta ar mūzikas, apgērba un pat visa dzīvesstila modi. Mode atkārtojas un, piemēram, jauna modes tendence ir slavenā panku deja "pogo", kas izveidojās XX gs 70. gadu beigās un no attāluma atgādina mazu puišeļu grūstīšanos. Ja skatāmies no tautas dejas skatupunkta, tad tas ir nosacīts gaiļu cīņas atdarinājums. 3) rezumējam - zem Saules nav nekā jauna, arī mūsdienu deju formas ir atrodamas horeogrāfiskās folkloras sistēmā. Ja mēs ejam izdejotioes uz klubu vai citu vietu, lai aizmirstos no ikdienas, lai justos brīvi utt., tad dejas mērķis ir noņemt ikdienas spriedzi, jeb atrast saskaņu, līdzsvaru ar sevi un to jau minējām lekcijā. Tiesa, es neminēju tādu formu, kad visi dejo vienmērīgi brīvi pa visu dejas laukumu pa vienam, bet nav grūti pamanīt, ka tāda dejošana būtu gan pie masku dejām, gan sakrālajām dejām, 4) varbūt būs iespēja Sūnas horeogrāfisko tipu sistēmai (tipoloģijai) veltīt atsevišķu lekciju, ja vien šī kanāla lasītājiem/skatītājiem tas varētu būt saistoši.
Paldies, Rozīt, par vērīgumu! 🌹🌹🌹Lūgšana dejā un/vai dejas izmantošana dievkalpojumā ir zināma prakse laikam visās reliģijās jau no cilvēces pirmsākumiem. Mūsu lekcijas nosaukums ir Latviešu tautas deja. Ideja meklēt dievību pielūgsmi tautas dejā pieder vācietim Volgangam Vuzīnam. Viņš un vēlāk viņa meita Marija Gabriela Vuzīne sakrālumu atrada grieķu tautas dejā un pēc tam pievērsa uzmanību latviešu tautas dejai. Vairākās Eiropas valstīs izveidojās sakrālās dejas interešu grupas, klubi, kas praktizēja Eiropas tautu horeogrāfisko fokloru un nereti arī veidoja jaunas horeogrāfijas. Latvijā šo virzienu praktizē pārsvarā vecāka gadagājuna sieviešu deju klubi, kas sevi uzskata par lielākas kopienas daļu, ko sauc par Eiropas dejām. Tēmas kontekstā vēl būs runa par noteiktām latviešu horeogrāfiskās folkloras norisēm (dejas rituāliem), kas ir daļa no mūsu tautas sakrālās dejas.
Tas iedalījums dejās, rotaļās, rotaļdejās un spēlēs formalizējās Sūnas darbos? Kāds ir pamatojums atsevišķi rotaļdejas nodalīt no vienkārši dejām? Nedaudz pašķirstot periodika.lv šķiet, ka senāk, arī Elzas Siliņas rakstos, rotaļdeja bija sinonīms rotaļai.
Jā, Sūna XX gs 60. gados. Varētu jau visu horeogrāfisko folkloru saukt par dejām, ja tās spēles netraucētu. :)))) Sūna jau uzreiz atrunāja, ka rotaļdeja bija jāievieš, lai nepaliek daudzas norises karājamies starp deju un rotaļu vai starp deju un spēli. Piedāvāju skatīties pavisam citādāk - rotaļdeja jeb dancis ir kā mūsu horeogrāfiskās folkloras formāls vai varbūt arī struktrurāls kodols jeb pamats, sākotne no kā un ap ko veidojās komplicētākas dejas formas, atbilstoši nepieciešamībai. PIe tam rotaļdeja(dancis) ir lieliski asimilējusi "ienācējus"-žīgu, polku, valceri, ka mēs tos uzskatām par tautas dejām.
Paldies par komentiem @robkodis un @rigasdanci944! Kā jau 1. lekcijā minu, nosaukumus formām varam brīvi izvēlēties. Žanru nosaukumus gan labāk nemainīt, jo tāpat jau jūk. Vienā no nākamajām lekcijām būs vairāk par leksiku un arī H.Sūnas dejas tipu klasifikācijas sistēma (tipoloģija) noderēs tiem, kas grib iedziļināties problemātikā.
Vai nebūtu labāk terminu "Riņka deja" lietot latviskojot starptautiski pazīstamo jēdzienu "round dance"/"rundtanz"? Jurjāns jau tādā nozīmē to izmantoja 5. burtnīcā. Un formu, kad aplī rokās sadodas, dēvēt par apļa deju vai varbūt vienkārši rotaļu?
Jā! Rīgas Dančiem, protams, patīk vārds "Riņķadancis". Jurjānam izdevās labs jaunvārds - "rotaļa". Tiesa, aizņemts, jo tas ir horeogrāfiskās folkloras žanra apzīmējums, pie tam ne visas rotaļas izdara aplī va dārziņā. Žanru nevajag jaukt ar formu.
0707. Rigas Orginalais Roza lietus? Vai tomer Dizgaru RADITAJU gudribas ar 7 Kosmosa Noslepumiem par Darba Cilveka Varonibu Apkart Zemes lodei ! 🌏🌞😇🎞👸🕍👁Visuredzosa Acs . Razots LATVIJA 😊15.maija Paskatisimies cik lielu interesi TAS modinas Zinatnes Tuvplana 🛖🌏⛰👩🚀🌈🕍👁1924. Gaismas Laikmeta un Zinatnieka Dzive joprojam ir Ari Loti spola skana - Staveju , dziedaju kalna augstaja 🌏👨🎨Maksla pieder Tautai! Un tas ir pamats , kas atvieglos dzivi un Mazinas cilveces ciesanas. 👩🎨💐🌏
Krauklīts sēž ozolā, Zelta kokle rociņā, Ok tai ri-di, ok tai ri-di, Zelta kokles rociņā. Vai, krauklīt, tu redzēj’, Kur aizveda mūs’ māsiņ’ ? Pār purviem, pār mežiem, Pār smalkiem krūmiņiem. Tur aizved’ mūs’ māsiņ’ Uz bagātu Kurzemīt’. Tur dzīvoj’ mūs’ māsiņ’ Kā sarkana brūklenīt’.
22:48 19. gs. (un senākā) valodā "svētdienas vakars" ir nevis 'sunday night', bet gan 'saturday night', proti, svētvakars. Īstie svētdienas danči [sētās] bija "pēcbaznīcas" un bieži saistīti ar iepriekš norunātu ciemošanos (tā teikt, ja līdz baznīcai tikts, tad jau pusceļš līdz tālajiem radiem utt. pieveikts), kas viesmīlīgu saimnieku gadījumā pievilka arī tuvākos kaimiņus - sākās paagrā pēcpusdienā un ilga līdz pavakarei, lai varētu pieklājīgā laikā tikt mājās.
39. minūtē bildē dejo kazaku/kazačoku - gan vīrietis priekšplānā ar tipisko iesēdienu un kāju mešanu, gan sieviete saķērusi starp kājām brunčus, tieši kā Alma Makovska stāstīja par kazaka dejošanu.
