0:13 Definīcija 1:50 Tautas deja 2:17 Rotaļa 2:57 Rotaļdeja jeb dancis 3:41 Rotaļspēle 4:22 Nosaukumu dažādība 5:07 Dejas sarīkojumu nosaukumi 5:57 Funkcijas 6:30 Ģimenes godos un gadskārtu svētkos 7:47 Mūsdienu funkcijas ar zemu ekspluatēšanas pakāpi 9:04 Mūsdienu funkcijas ar augstu ekspluatēšanas pakāpi 11:17 Formas 11:23 Pāru deja 12:46 Masku deja 13:22 Grupu deja 14:13 Riņķa deja 15:09 Rindu/Virkņu deja 15:49 Sacensību deja 16:32 Sakrālā deja 17:47 Stilistika 20:27 Par autoru
1) Modes dejas balstās bieži vien sen aizmirstos stereotipos, kur no tēliem, ritmiem, melodijām, kutībām utt., tiek dizainēts jauns stils. Deja tad ir viens no reprezentācijas veidiem, kas cilvēkus pievelk jaunajam. Jaunas dejas dizains var būt arī tautas dejā, bet tur tiek saliktas kopā stilistiski saderīgas lietas un to nosaka tradīcija. Pie tam mūsdienās veidojas dzīvsesstila kopienas ( vai subkultūras), kur katrai ir arī savas modes dejas. Dažreiz tāda modes deja "izspraucas" ārpusē. Tāda pirms 3 gadiem bija "Jeruzaleme", ko ar Rīgas Dančiem dejojām pie "Ķēvīt, mana švilpastīte dziesmas pavadījuma". 2) Šobrīd tendence, ka katrs dejo tādu individuālu '"transdeju", kā @malv_malv jau mijās ar citu trendenci, kas nāk arī no citas subkultūras klubiem - pē†nieks Daugavuietis to sauc par "Mošpitu". Visi dejo aplī un tad ne visai organizēti skrien uz vidu. Mērķis ir sabumsīties. Nojaušams, ka norise ir līdzīga kādai tautas dejai, kuru dažreiz popularizē "Rīgas Danči". Alternatīvs veids ir "Pogo", kur lec uz abām kājām, kā zvirbuļi ( arī mums ir tāda deja, ko sauc par Žīguru danci). Tikai Pogo atšķiras ar augstākiem un ne visai ritmiskiem lēcieniem tā sasaucoties ar kādu Āfrikas cilts slavenu deju, ko sacenšoties dejo jaunie karavīri. Vai zini, kurai Āfrikas ciltij ir tāda žīguru deja?
1) "skatuviskā deja" ir tulkojums no kr. valodas, tātad visticamāk, ka latviešu valodā tas parādījās padomju laikā. Bija divi veidi "tautiskā deja" (tautas deju apdares) un "skatuviskā deja" (jaunrades dejas). 2) jā, iespējams un tas notiek. Divos veidos - pirmais, veidojot kādas zināmas dejas varāciju, piemēram, "Klapiņpolka", ko es izveidoju 1985. g. kā PLaukstiņpolkas variāciju un kā izdomājot no jauna, tā deja "Suitiņš" ir Helmi un Julgi Staltes horeogrāfija. Ir pētnieki, kas uzskata, ka tautas dejas no jauna nemaz nevajag veidot. Isti nesaprotu, kāpēc nevar, ja cilvēkiem patīk un tās dejo sadzīvē mājās vai danču vakaros. Tā tās ieviešas tautā.
@@ernestsspics4995 Jaunām dejām tautas dejā nav ne vainas, tas ir tikai dabīgs proces, ka deja pilnveidojas, attīstās, mainās. Vienīgi kas man prasās ir vairāk skaidrības. Jo arī tautas deja katrā perjodā ir citādāka. Daudzas dejas ko pirms 100 gadiem sauca par modes dejām, tagad tās skaitās tautas dejas kategorijā. Te drošvien vieta paplašinātai terminoloģijai jo šķiet ka sāk nepietikt vien ar nosaukumu Tautas deja.
Paldies, Rozīt, par vērīgumu! 🌹🌹🌹Lūgšana dejā un/vai dejas izmantošana dievkalpojumā ir zināma prakse laikam visās reliģijās jau no cilvēces pirmsākumiem. Mūsu lekcijas nosaukums ir Latviešu tautas deja. Ideja meklēt dievību pielūgsmi tautas dejā pieder vācietim Volgangam Vuzīnam. Viņš un vēlāk viņa meita Marija Gabriela Vuzīne sakrālumu atrada grieķu tautas dejā un pēc tam pievērsa uzmanību latviešu tautas dejai. Vairākās Eiropas valstīs izveidojās sakrālās dejas interešu grupas, klubi, kas praktizēja Eiropas tautu horeogrāfisko fokloru un nereti arī veidoja jaunas horeogrāfijas. Latvijā šo virzienu praktizē pārsvarā vecāka gadagājuna sieviešu deju klubi, kas sevi uzskata par lielākas kopienas daļu, ko sauc par Eiropas dejām. Tēmas kontekstā vēl būs runa par noteiktām latviešu horeogrāfiskās folkloras norisēm (dejas rituāliem), kas ir daļa no mūsu tautas sakrālās dejas.
Tas iedalījums dejās, rotaļās, rotaļdejās un spēlēs formalizējās Sūnas darbos? Kāds ir pamatojums atsevišķi rotaļdejas nodalīt no vienkārši dejām? Nedaudz pašķirstot periodika.lv šķiet, ka senāk, arī Elzas Siliņas rakstos, rotaļdeja bija sinonīms rotaļai.
Jā, Sūna XX gs 60. gados. Varētu jau visu horeogrāfisko folkloru saukt par dejām, ja tās spēles netraucētu. :)))) Sūna jau uzreiz atrunāja, ka rotaļdeja bija jāievieš, lai nepaliek daudzas norises karājamies starp deju un rotaļu vai starp deju un spēli. Piedāvāju skatīties pavisam citādāk - rotaļdeja jeb dancis ir kā mūsu horeogrāfiskās folkloras formāls vai varbūt arī struktrurāls kodols jeb pamats, sākotne no kā un ap ko veidojās komplicētākas dejas formas, atbilstoši nepieciešamībai. PIe tam rotaļdeja(dancis) ir lieliski asimilējusi "ienācējus"-žīgu, polku, valceri, ka mēs tos uzskatām par tautas dejām.
Vai nebūtu labāk terminu "Riņka deja" lietot latviskojot starptautiski pazīstamo jēdzienu "round dance"/"rundtanz"? Jurjāns jau tādā nozīmē to izmantoja 5. burtnīcā. Un formu, kad aplī rokās sadodas, dēvēt par apļa deju vai varbūt vienkārši rotaļu?
Jā! Rīgas Dančiem, protams, patīk vārds "Riņķadancis". Jurjānam izdevās labs jaunvārds - "rotaļa". Tiesa, aizņemts, jo tas ir horeogrāfiskās folkloras žanra apzīmējums, pie tam ne visas rotaļas izdara aplī va dārziņā. Žanru nevajag jaukt ar formu.
