DIENA PĒC ir mediju platforma, kurā par cilvēka intelekta attīstībai noderīgiem un svarīgiem tematiem tiek iztaujāti viedokļu līderi Latvijā. Mēs runājam par tematiem, kas ir svarīgi cilvēka izaugsmei un attīstībai: Izglītība, komunikācija, veselība, drošība, finanses, attiecības, attīstība, u.c. Mūs var sasniegt visās lielākajās podkāsta platformās, DELFI Podkāsti, kā arī Facebook, Instagram, LMT Straume/Viedtelevīzija, u.c. Apmeklē mūsu mājas lapu: www.dienapec.lv/raidijums un spied šeit SUBSCRIBE, lai nepalaistu garām jaunāko DIENA PĒC epizodi.
Neskatoties uz to, ka mēs esam maza valsts un maza ekonomika, mēs tomēr varam būt lepni, ka mums ir tādi uzņēmēji kā Bites kungs un viņam līdzīgie, kam piemīt tāds sportisks azarts un spīts pārvarēt visas grūtības, kuras viņiem sagādā pašu valsts merkantīlismā un pašlabuma gūšanā iestigusī nacionālā Latvijas valdība un mežonīgā un "asiņainā" konkurence ārvalstu tirgos - uzvari vai pazūdi no tirgus! Viņš minēja tādu interesantu gadījumu, kad bija vienojušies, ka viņš pārpērk Vācijas izņēmumu, bet viņš atklāti pateica, ka viņš uzņēmumu pārcels uz Latviju un rezultātā vietējā municipalitāte darījumu atcēla un uzņēmumu pārņēma savā valdījumā, lai nezaudētu darba vietas un nodokļu ieņēmumus vietējā pašvaldība! Taču Latvijas valdībai ir diametrāli pretēja nostāja līdzīgos gadījumos, atcerieties Krievijas metālu tranzītu caur Latviju kas beidzās ar tranzīta aizliegumu, kā rezultātā Latvija zaudēja daudz darbavietu un nodokļus . Bagātajai Vācijai darbavietas un nodokļu ieņēmumi bija ļoti svarīgi, bet nabadzīgajai Latvijai tādi "nieki" kā darbavietas un nodokļi nebija vajadzīgi, jo vieglāk ir palielināt nodokļus, nevis tos nopelnīt ar preču tranzītu vai kā citādi. Man ļoti patika Bites kunga attiecības ar vietējiem nelielajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem, kur valda savstarpēja sadarbības un izpalīdzības atmosfēra un tā tam arī ir jābūt, jo te jau vairs nevar piemērot "asiņaino" konkurenci, jo tas jau būtu pret nacionālajām interesēm, bet "asiņainā" konkurence lai paliek ārējos tirgos!
Esmu profesionāls personāla vadītājs "efektīvajos rietumos", bet es nevaru īsti piekrist intervijāizklāstītajam konceptam. Es nespēju saskatīt pamatmetodes un zinātniskās teorijas. Tās eksistē un tās ir efektīvas. Pameklējiet šeit RU-vid kaut vai vienu no mūsdienu lielākajām domātājām kanādiešu Amy Edmondson. Ļoti subjektīvs skaists stāsts. Par uzticēšanos darbiniekiem gan es pilnīgi piekrītu.
Eduards Bukovskis - visādi cienījams G4S agrākās vadības komandas pārstāvis. Viens no retajiem, kurš nezaga, neizmantoja savu darba vietu, lai sponsorētu savus hobijus, neiekārtoja pie sevis darbā savus radiniekus un mīļākās, negulēja ar personāla daļas un grāmatvedības darbiniecēm, neuzmācās citām kolēģēm ārpusdarba pasākumos. Vienmēr korekts, ieturēts un līdzsvarots. Visu cieņu!
Interesanti vērot, kā daudzos gadījumos labi domātās "cilvēk -tiesības" aizvien pārtop par "neliešu tiesībām" un tieši nelieši no tām iegūst visvairāk. Kā jums šķiet?
Ļoti laba intervija :) Interesanti ir tas, ka agrāk bija priekšstats, ka attīstoties mākslīgajam intelektam visdrošāk var justies radošās industrijas, satura veidošana utt, bet notiek pilnīgi pretējais un tieši radošajā sfērā ietekme ir milzīga.
20.gadsimta 90 un 2000 gados, Latvijas presē sāka lietot terminus "ilgtspējīga attīstība", "ilgtspējīgas attīstības koncepcija" u.t.t. Termins "ilgtspējīga attīstība" nāk no kultūras, kurā saziņas valoda ir angļu. Angļu valodā oriģinālais termins ir "sustainable development". Taču darbības vārds "to sustain" nozīmē "izturēt", bet īpašības vārds "sustainable" nozīmē "noturīgs, nemainīgs". Tādējādi, raugoties no etimoloģijas puses, Rietumi runā nevis par ilgtspējīgu cilvēces attīstību harmonijā ar Visumu, kā to varētu domāt lasot šo terminu latviešu valodā, bet gan par noturīgu izdzīvošanu doto apstākļu spiediena ietvaros, ko rada civilizācijas un tās dzīvi aptverošā Objektīvās realitātes disharmonija. Citiem vārdiem sakot, latviešu valodā šim terminam vajadzētu skanēt kā "ilgtspējīga cīņa pret cilvēces attīstību", kas liek uzdot jautājumu: "Kas ir ienaidnieks?". Vai ir vērts pievienoties konceptam "ilgtspējīga attīstība", vai arī būtu saturīgāk izstrādāt un ieviest dzīvei atbilstošu "bez krīzes attīstības koncepciju", kura balstās uz visuma bāzes likumu izpratni (skatīt bioloģiju, dabas zinības, pamatskolas līmeņa ģeometriju un matemātiku lai izprastu berzi), kuri jau kopš bērnības un bez sertifikācijas ir viennozīmīgi izprotami lielākajā daļā sabiedrības? Vai tomēr akli (kā bio-robotiem) sekot "tehnofeodāļu" uzspiestai kārtībai, kura cilvēku dzen aritmijā?
Ūdeņradis - tā ir nakotne, teica vieni banku speciālisti citiem banku speciālistiem. Ja palūgtu nosaukt 3 izaicinājumus, ar kuriem cīnās zinātnieki ūdeņraža enerģētikā, to visticamāk, banku speciālisti nevarētu nosaukt. Nebūs tā, ka viena tehnoloģija pārņems visu enerģētiku. EU ir izvelējusies stratēģiju likt visas olas vienā grozā.
Paldies, Kristap! Izklausījās, ka Tu labāk saproti Pīlēna kungu, kā vairums žurnālistu, kas visur saskata tikai uzņēmēja vēlmi nopelnīt. Šis bija labs un par tēmu.
Savdabīgi, ka izglītības speciāliste atsaucas uz Somiju, kuru kopē Latvijas izglītības sistēmā, un nepiemin, ka pēdējā desmitgadēs Somija PISA reitingā slīd lejup, 2018. gadā jau uz 10. vietu un somi paši izmisumā, ka nākamajā testēšanā jau būs knapi otrajā desmitā. Latvija ir 29. vietā... vienā līmenī ar Krieviju. Kas ir neizbēgami pie unificēta vispērizglītojošo skolu tīkla bez iespējas tās stratificēt A, B un C līmeņos, kā arī bez konkurences ar privātskolām. Masveidīgums un kvalitāte ir kā savienotie trauki - palielinoties vienam, samazinās otrs.
Savdabīga attieksme. No vienas puses, sāpīte par zemo sabiedrības līmeni, ka personības no politiskās elites izspiestas, palikušas spelēkas personas. No otras puses, pusotru gadu pēc šīs jaukās sarunas iestājas partijā, kuru vada primitīvs, pat truls "kiviča" klons, un aktīvi atbalsta to 2022. gada rudens vēlēšanās.
Dzīve ir kā krūze ar kafiju... Melna, rūgta, karsta un kūpoša, Un tas, kā tu to dzersi, ir tikai tavā ziņā... Tu pielej pienu un tā kļūst gaišāka. Tu pieber cukuru un tā top saldāka. Lai jums nekad nepietrūkst piena un cukura!!! Daudz laimes un prieka, lai netrūkst nekā!!! Suminu no sirds un vēlu daudz laimes!
