20.gadsimta 90 un 2000 gados, Latvijas presē sāka lietot terminus "ilgtspējīga attīstība", "ilgtspējīgas attīstības koncepcija" u.t.t. Termins "ilgtspējīga attīstība" nāk no kultūras, kurā saziņas valoda ir angļu. Angļu valodā oriģinālais termins ir "sustainable development". Taču darbības vārds "to sustain" nozīmē "izturēt", bet īpašības vārds "sustainable" nozīmē "noturīgs, nemainīgs". Tādējādi, raugoties no etimoloģijas puses, Rietumi runā nevis par ilgtspējīgu cilvēces attīstību harmonijā ar Visumu, kā to varētu domāt lasot šo terminu latviešu valodā, bet gan par noturīgu izdzīvošanu doto apstākļu spiediena ietvaros, ko rada civilizācijas un tās dzīvi aptverošā Objektīvās realitātes disharmonija. Citiem vārdiem sakot, latviešu valodā šim terminam vajadzētu skanēt kā "ilgtspējīga cīņa pret cilvēces attīstību", kas liek uzdot jautājumu: "Kas ir ienaidnieks?". Vai ir vērts pievienoties konceptam "ilgtspējīga attīstība", vai arī būtu saturīgāk izstrādāt un ieviest dzīvei atbilstošu "bez krīzes attīstības koncepciju", kura balstās uz visuma bāzes likumu izpratni (skatīt bioloģiju, dabas zinības, pamatskolas līmeņa ģeometriju un matemātiku lai izprastu berzi), kuri jau kopš bērnības un bez sertifikācijas ir viennozīmīgi izprotami lielākajā daļā sabiedrības? Vai tomēr akli (kā bio-robotiem) sekot "tehnofeodāļu" uzspiestai kārtībai, kura cilvēku dzen aritmijā?
