In the conditions of the hybrid war with Russia, when the central Latvian state media ignores the activities of the enemy for decades, all this nonsense is recorded in the common flow of useless information. On the platforms of contemporary social networks, local societies, easily visible hybrid actions of influence agents pretending to be the left or right opposition are also taking place.
Par palīdzību organizētā veidā- doma laba. Dzīvē jau gan tas noticis allaž, ja vien ir kaimiņi un ir cilvēki, kas ilgstoši dzīvo vienā vietā, tātad zina savējos. Bet kā īsti plānošanas reģions iecerējis ideju par palīdzību iedzīvināt no finansu viedokļa- par pakalpojumu noteikti būs jāmaksā: degviela/ alt. enerģ.,laiks, kas ieguldīts.Cik, ko un kuram maksās? Vai maksa būs attiecīga, lai cilvēks gribētu šo ideju īstenot? Būtu jauki, ja vairāk šādu dzīves aspektu atspoguļotu sabiedriskais medijs.
Ja vēlas izbaudīt pazemojošu attieksmi 2-3.g garumā no sadales tīkla puses tad droši var domāt par saules paneļiem. Paprasīs 30 tūkstošus par tīkla pārbūvi. Un atļauju pieslēgties tā arī neizsniegs.
Tieši pretēji-akumulators dot iespēju palikt autonomam, ja tev ir kur uzkrāt enerģiju, tev Latvenergo kā tāds vispār nav vajadzīgs. Vienai mājsaimniecībai aptuveni vajag 25/30paneļi.visu māju kas tajā ir var pārslēgt un saules enerģiju. Katlus, siltumsūkņus, visu. Šis video tendēts uz to lai cilvēkiem smadzenes izskalotu
Būtu tiešām jauki, ja Oskars tiešām domātu par darbiniekiem, nevis tikai par savu kabatu un savu BMW, tad uzņēmums būtu jau izaudzis daudz lielāks kā tagad!
Es arī biju kaut kur pa ausu galam to dzirdējis.Tur jau ar problēma,ka dažam labam būs jāpastiprina spāres,ja gribēs noklāt pusi mājas jumta,pa slodzi neviens neaizdomājās.
@@MartinLV. Tomēr ir jāpārbūvē lai pieslēgtu. Varu pierādīt ar dokumentiem no sadales tīkla. Šie prasa 26 tūkstošus par pārbūvi. Un tikai pēc tam varēšu pieslēgt paneļus.
tada pasa huina ka visi milti tomer jau tie graudi netiek samalti dzirnavas bet gan ar letam iericem kas pat neadala caulas bet nu ka sacit jasaka vesali edusi
KOMENTĀRI NO TIEŠRAIDES TĒRZĒŠANAS Elina Apsite: Kā, Jūsuprāt, Covid-19 radītās izmaiņas ietekmējušas un ilgtermiņā ietekmēs tūrismu Latvijas reģionos? Modris Apsītis: Liels paldies! Ļoti labs klasteru/teritoriju piedāvājums! Jautājums - kā mēs praktiski varētu ieviest/virzīties uz šādu galamērķu pārvaldību? Kādus soļus sperot? Modris Apsītis: Vai nebūtu TICi jānodala no pašvaldības uz klasteru organizācijām? Lai ieviestu vienotu apkalpošanas kvalitāti, organizāciju utt. Jo šobrīd sadarbību ļoti ietekmē katra novada lēmējvara un intereses. Anita Tīlena: Vai šo dažādo pārvaldības modeļu izvēlei un ieviešanai būtu jābūt pēc brīvprātības principa pašvaldībās vai standartu maiņai būtu jānak kā impulsam primāri centralizēti no valsts? Jānis Kalniņš: Kā Modris var garantēt, ka viņa paša TIC iniciatīva ir pareizāka nekā pašvaldības stratēģija tūrisma jomā? Ilze Prūse: Vai jaunajos reģionālajos modeļos tiks ieviesti Jauni TIC centri? Kā piemēram Piebalgas TIC. Lai attīstītu šo reģionu. Ingrida Smuskova: Aicinu sākt runāt ar TICiem par nākotni, ne tikai plānot kaut ko "pa kluso".
Mums jau nekas TAADS iespaidigs nav, lai prasiitu naudu. Driizaak, ja gribat pelniit - noliekat autostaavietaa paarvietojamo vagoninu ar kafiju utt un pelnat uz to (vai arii piedaavaajat licenzi kaadam citam)
ZEMĀK IEKOPĒTI KOMENTĀRI NO TIEŠRAIDES TĒRZĒŠANAS Vidzemes plānošanas reģions: Labrīt! Paldies par pievienošanos diskusijai. Aicinām rakstīt jautājumus un komentārus tiešraides tērzētavā. Lai to darītu, jāpierakstās savā RU-vid kontā. Kristina Sprudza: Labrīt! Pārstāvu Liepas kopu - aktīvo cilvēku apvienību Liepā. Līču - Laņģu takas vārdu Latvijā tiešām zina visi. Tomēr pie takas sākuma nav nevienas tualetes, nevienas atkritumu tvertnes. Skumji. Anitra Tooma: Vai esat aizdomājušies, ka pašlaik koka laipas un kāpnes ir šausmīgi slidenas. Es nēsāju līdzi pelnu kulīti Kazdanga TIP: Kā tiek skaitīti apmeklētāji? Dagnija Lazdiņa: Atkritumu tvertnes nav un nevajag, ja ir spēka pilnu iepakojumu atnest - ir jārod spēks to arī aiznest, citādi dabā nav jādodas, tik garā takā, ka savu drazu nevar aiznest. Ķemertiņu gan vajag! Uzzini Iepazisti: @Anitra Tooma arī "kaķi" uz apaviem ir labs risinājums, kas ļauj ērti doties arī ļoti slidenās vietās. Jānis Lielkalns: Sveiki! Gribētu dzirdēt viedokli kontekstā ar pašvaldību funkciju - veikt teritorijas apsaimniekošanu. Kāda, Jūsuprāt, ir pašvaldību loma teritorijas labiekārtošanā, objektu pieejamības nodrošināšanā? Guna Pūcīte: Līču - Laņģu klintis ļoti skaistas, bet... ar trīs maziem bērniem izaicinājums tieši norādes pilnīgi garām. Atpakaļ ejot iegājām Lodes ķieģeļu rūpnīcā Dagnija Lazdiņa: Un te rodas jautājums kuram tas ķemertiņš ir jāuzliek un, kas nepatīkamāk, kuram jātīra! Jānis Lielkalns: Kādai vajadzētu būt sadarbībai starp valsti, pašvaldību, zemes īpašnieku un objekta īpašnieku? Tomēr pašvaldība valstiski ir vistuvāk iedzīvotājam un tai 'jātur rūpe' par savu teritoriju kopumā. Juris Zariņš: Vai nav pretrunīgi projektos dabas taku izbūvēšanu saukt par rekreācijas slodzes samazināšanu? Juris Zariņš: Piemēram, Kangaru purvā pirms takas izbūves ļoti reti varēja satikt kādu cilvēku. Tagad cilvēku skaits ir 100kāršojies, vasarā rodas bīstamība dēļ uz ceļa garākā posmā novietotām mašīnām. Juris Zariņš: Otrs piemērs pie Kaņiera pilskalna, kur takas seguma izklāšanai ir ievesti šajā vietā dabai nerakstūrīgi materiāli - šķembas. Kas turklāt bojā ūdens mikro noteci. Mara M: Vai var prasīt maksu par dabas taku, kura labiekārtota par publisko finansējumu? Juris Zariņš: Vai tomēr nevajadzētu iet uz to, ka "dabas" takas ir bez izbūves vai ar minimālu izbūvi tikai vitāli nepieciešamākajās vietās un tikai ar materiāliem no takas apkārtnes. Jānis Lielkalns: Vai šīs diskusijas prezentācijas varēs iegūt? Elīna Upīte: Māra M - vairumā gadījumu ieejas maksa sedz izdevumus, kas saistīti ar teritorijas uzturēšanas izdevumiem. Laila Gercane: Ar takas ierīkošanu nekas vēl nebeidzas, darbs tikai sākas - uzturēšana, atjaunošana, uzlabošana Artis Zvirgzdiņš: Vai ir statistika cik liela daļa no takām ir par ES naudu būvētas? Daudzām pašvaldībām taku celšana ir taču ES naudas apgūšanas instruments. Dagnija Lazdiņa: Tas tiesa, vajag skaidrot VĒL UN VĒL, ka ieejas maksa ir alga tiem cilvēkiem, kas taku uztur un SAKOPJ. Maija: Kazdangas TIP vaicāja par to, kā tiek skaitīti apmeklētāji - objektos ir izvietoti automātiskie skaitītāji, tehniskas iekārtas. Gatis Teilis: Vai ir kādi piemēri, sadarbības elektronisko skaitītāju ierīkošanai? Aktuāli! Kazdanga TIP: Paldies!
TIEŠRAIDES KOMENTĀRU TURPINĀJUMS Kazdanga TIP: Pārrunājot ar vairākiem šo iekārtu lietotājiem Kurzemē, vislabākie ir no www.amro.lv Oleru Muiža: Būtu jāvaido jaunus paradumus sabiedrībā - popularizejot domu, ka savus atkritumus mēs paņemam sev līdzi, nevis pārslogojam dabas objektus. Kas varētu ideju popularizēt valsts līmenī? Elīna Upīte: Oleru muiža - ir bijis mēģinājums www.daba.gov.lv/lv/daba-ejot-ko-atnesi-aiznes Enter Gauja National Park: DAP jau šo paradumu popularizē ar saukli "Dabā Ejot, ko atnesi to aiznes" Agnese Balandiņa: Ja ir kādi jautājumi par pieredzi ar apmeklētāju skaitītājiem dabas takās - lūgums rakstīt uz agnese.balandina@daba.gov.lv! Labprāt padalīsimies. Ieva Vējone: Dabas aizsardzības pārvaldē rīkoja kmapaņu "Dabā ejot ko atnesi to aiznes! Dagnija Lazdiņa: Ir kampaņa - Ķo atnesi - to aiznes! Maija: Par atkritumiem - tas nav vienas dienas jautājums, kampaņa notiek jau 2 gadus un pamazām jau tendence uzlabojas. Juris Zilko: Geokašeriem pat ir tāda abreviatūra - Cache In Trash Out (CITO) Kristina Sprudza: Par atkritumiem piekrītu - ar ko atnāci, ar to aizej. Bet, ja takas izstaigāšanas laiks ir 3h, tad visi nevarēs apturēt savas vajadzības pēc tualetes. Un tādēļ Līču - Laņģu taka šobrīd ir mīnu lauks. Offer Expo: Par kādiem līdzekļiem līdz šim tiek veidotas publiski pieejamās dabas takas ? Mārīte Zubko: Sveiciens no Rogovkas! Mara M: Labākai izpratnei labprāt iepazītos ar salīdzināmām dabas takas izmaksām. Rolands Gradkovskis: Laba taka izmaksas ~10 000/km Artis Zvirgzdiņš: Sasaucoties ar Toma tiekto, - atceramies, kā pandēmijas pirmā laikā TV skanēja īpaši mudinājumi, - ka dabā taču var iet tā, kā sēnotāji iet, - bez speciāli taisītām takām. Artis Zvirgzdiņš: Taču pieredze liecina, ka ļoti daudziem pilsētniekiem dabas takas ir teju galvenā dabas apmeklēšanas forma, - dabas patērēšana pēc taku veidotāju izstrādāta scenārija. Anita Tīlena: Piekrītu, ka sabiedrības apziņā jāveido vienota izpratne par dabas baudīšanas paradumiem. Gan par atkritumu aiznešanas jautājumu, gan par elementārām lietām. Anita Tīlena: Un to, kā mēs orientējamies dabā, (kaut vai orientēšanās kartē, spēja atšķirt upes kreiso, labo krastu u.tml.) Anita Tīlena: Jo arī pārmērīgi nomarķēta taka, infrastruktūra un ieliešana "ar karoti mutē" daļai sabiedrības pārstāvju - tā ir otra galējība. Anita Tīlena: Jāņem vērā arī dabiskā ainava, kas ir priekšplānā. Tas, protams, zaļās domāšanas izglītošanās jautājums visās līnijās ilgtermiņā. Artis Zvirgzdiņš: Dabas taku veidotāji šodien ir tie, kas konstruē dabas pieredzi tik daudziem cilvēkiem. Un daba tiek uztverta kā "objekti", kā jau daudzi te traktē. Iveta Kovtuņenko: Pilnīgi piekrītu teiktajam, ka ne viss dabā ir par velti, taču, ja pašvaldība uztur Dabas taku un tā tiek visu laiku pilnveidota, piemēram, ir piem pieejama Dabas skoliņa...šūpoles, piknika vietas(malka) u.c., tad uzskatu, ka kaut vai simboliska maksai būtu jābūt, jo viss nolietojas, viss jāatjauno... Iveta Druva: Vai varbūt tomēr nav jādomā par citu sistēmu valsts līmenī taku izveidē, pārvaldībā un apsaimniekošanā? Manuprāt kļūda ir sistēmā (privātie -tas ir cits), šeit vairāk par valsts līmeni. Offer Expo: Tas ir pašavaldību un valsts pārvaldes prioritāšu jautājums. Kādēļ domāšāna būtu jāmaina iedzīvotājiem, lai kompensētu pārvaldītāju nespēju nodrošināt vērtību, kas pieejama visiem - Latvijas dabu ? Anonīms: Dabas tūrisma produktam ir tāda pati vērtība kā kultūras tūrisma produktam, ja normāli pa kultūras produktiem maksāt, tad arī par dabas tūrisma produktu. Tur kur nav labiekārtojama nav arī jāmaksā. Sociālisma un komunisma gēns ir vēl ar ļoti lielu ietekmi sabiedrībā. Tāpēc jāsāk būtu ar ziedojumiem, jo ziedošanas tradīcijas ir ļoti spēcīgās. Inga Buša: Domāju, ka būtu jābūt iespējai ikvienam - gan daudzbērnu ģimenēm, gan pensionāriem, gan cilvēkiem ar minimāliem ienākumiem - doties dabā, arī labiekārtotās vietās. Mans skatījums šāds: privātie paši var izlemt, un tas parasti arī ir daļa no ienākumu gūšanas veidiem. Savukārt, pašvaldībām, valstij būtu jārūpējas par publiskajām dabas takām, ar soliņiem, ugunskura vietu iespējām, iespējams arī miskastēm un vienkāršām tualetēm. Lai būtu iespēja IKVIENAM labi atpūsties dabā. Jo vairāk daba būs par maksu, jo mazāka sabiedrības daļa šo izmantos. Atrašanās dabā, kā zināms, ir garīgās un fiziskās veselības resurss. Anonīms: Komentārs Auziņa k-gam par antropogēnās slodzes samazināšanu labiekārtojot dabas taku - izbūvējot taku gar Līču-laņģu klintīm esat ieguvuši absolūti pretēju efektu - klintis tiek nolietotas briesmīgi ātri... Kristīne Voldemāre: Varbūt ir domāts par kādiem pilotprojektiem atsevišķās vietās (pašvaldību apsaimniekotajās vai citās dabas takās) šādas iniciatīvas (maksa atpūtai dabā) ieviešanā? Lai saprastu kā tas strādā un vai to var ieviest Latvijā kopumā!? Vilmārs Katkovskis: LVM 300 obejktu apsaimniekošāna izmaksā 500.tūkst. eiro gadā ~ 1.5 tūkst uz obejktu Juris Zariņš: Ir atsevišķa sadaļa no dabā gājējiem, kas dodas uz tuvāko mežu pie savas pilsētas. Arī tikai kājām vai ar sabiedrisko transportu. Pie Rīgas šī slodze būs samērojama ar DAP un LVM. Bet izkliedētāka. Anonīms: LVM atsevišķus mežu posmus uztur mednieki/vietējie iedzīvotāji, pamatā tā ir ūdens kanālu caurteces pārbaude, par šiem pakalpojumiem tiek arī maksāts (protams, minimāli). Vilmars Katkovskis: Nav jau īsti videi daudz...Metāls, plastmasa? Harijs Rokplenis: Dabas takas, kas veidotas no nodokļu maksātāju naudas, nedrīkstētu iekasēt lielāku maksu, kā to, kas nepieciešama takas uzturēšanai, vai arī tām jābūt bezmaksas. Piekrītu, ka jāveicina iespēja "ziedot", jo uzspiests/obligāts maksājums ir jākontrolē un kontroles mehānismi ir dārgi. Lai ziedošana darbotos, tā jāpadara maksimāli ērta. Latgale Travel: Ja tuvākajā laikā dabas taku skaits turpinās pieaugt, vai līdzīgu sistēmu nevarētu ieviest arī dabas takās? Ja, piemēram, DAP/LVM nespēs uzturēt visas takas. Enter Gauja National Park: Gribētos pieminēt, ka ir dabas mīļotāji un entuziasti, kuri brīvprātīgi un bez atlīdzības savāc atkritumus pēc, piem. Stirnu Buka sacensībām. Enter Gauja National Park: Šeit arī vajadzētu padomāt par to, cik dalībniekiem atļaut piedalīties šāda veida sacensībās aizsargājamās teritorijās. Pēc visiem šiem pasākumiem paliek liela netīrība. Laila Gercane: Piekrītu dalībnieku skaita ierobežojumiem, lai mazinātU slodzi dabai Maris Poikans: Kādēļ atkritumi jāatstāj takās un jāaudzē izmaksas? LVM takās saka - ko atnesi, to aiznes. Nav jēga tiražēt masu patēriņa ieradumus, ja nenotiek izglītošana, disciplinēšana un arī sodīšana. Anitra Tooma: Teikt jau var, bet nupat Mazirbes stāvlaukumā, vietā, kur bija miskaste, bet tagad tikai āpša zīme, bija sabērtas pudeles. Maitinieku netrūkst! Offer Expo: Atkritumu apsaimniekošāna izmaksā 40% no uzturēšānas izmaksāsm Enter Gauja National Park: Pēc pieredzes varu teikt, ka bērni audzina vecākus. Ja skolā ir teikts, ka nedrīkst mest atkritumus dabā, tad bērni neļaus vecākiem nomest plastmasas pudeli mežā. Maris Poikans: Mazirbei jāinvestē slēptajā kamerā nevis atkritumu kastē. Tikko Saldus pusē bija piemērs par nofilmētiem mēbeļu izmetējiem mežā. Tika piemērots sods pēc fakta Rolands Gradkovskis: Vai takām kāpnes nevajadzētu atteikties no baļķiem, bet jāintegrē zemē, kas izskatas dabiskāk, kaut arī kalpo nedaudz mazāk, toties izskatās dabiskāk? Anonīms: Ir labi, ja maksas/ziedojuma iespēja ir takas sākumā un takas beigās, jo kādreiz cilvēki iziet taku un ir tik priecīgi par sagādātajām iespējām un komfortu, ka gatavi ziedot vairāk, lai pateiktu Lielu Paldies! Anonīms: Pareizāk būtu lietot nevis "ziedot" bet gan "ieguldījums", ja nemaldos katra ziedojuma vieta ir jāsaskaņo VIDā un ir savas prasības. Uzzini Iepazisti: Labdien. No savas puses, kā no uzņēmēja puses, varu piebilst, ka mūsu pasākumos nav atkritumu atstāšānas problēmas. Pat ja tāda situācija rastos, mēs noteikti tam pievērstu uzmanību. Bieži tiek pasniegts, ka uzņēmēji ir "slikti", jo ved cilvēkus dabā, tomēr realitātē ir citādi - tā ir vadīta cilvēku grupa, kurā nenotiek nedz demolācijas, nedz citas problēmas.
Labdien! Pateicīgs par daudzajiem komentāriem un ieinteresētību tēmā, kas padarīja arī pašu pasākumu saistošāku. Par apmeklētāju uzskaitēm te ir iepriekšējā gadā aprakstīta metodika: Vadlīnijas ir pieejamas šeit: www.hespi.lv/sites/default/files/HESPI_Vadlinijas_apmeklejumu_skaita_noteiksanai_2020.pdf Agnese Balandiņa jau ieteica arī konkrētas iespējas. Savu sākumā rādīto prezentāciju augšupielādēšu un pievienošu saiti šeit, jo par to bija jautājums. Apspriešana jau nedeva pilnas atbildes uz visiem jautājumiem, turklāt tēma aizskāra vēl citas saistītās jomas. Darbs jāturpina un impulsi katrai no iesaistītajām pusēm no šādas kopīgas apspriešanas ir.
TIEŠRAIDES KOMENTĀRU TURPINĀJUMS Offer Expo: Žēl, ka nav uzaicināts neviens atkritumu apsaimniekotāju pāŗstāvis, vēlētos zināt, kas sastāda lielāko daļu no izmaksām, atkritumu pārstrāde vai loģistika ? Uzzini Iepazisti: Cilvēki tieši tiek papildus izglītoti, t.sk., par dabas vērtību saglabāšanu. Tā ir tiešā komunikācija, kas noteikti ir efektīvāka. Liene: Ja ir taka kā maksas pakalpojums, ir jauki, kad Valsts svētkos, Ziemassvētkos u.c. šo pakalpojumu var saņemt kā dāvanu vai arī par simbolisku ziedojumu! Super reklāma takas apsaimniekotājiem! Enter Gauja National Park: Piekrītam, ka uzņēmēji, kas ved cilvēkus dabā papildus arī izglīto cilvēkus. Andris Kursītis: Offer expo, viena no lielākajām izmaksām ir transports. Guntis Bērziņš: Par atkritumu saimniecību - es sadzirdēju, ka problēma ir ne tik daudz nokritušie atkritumi, bet "pareizo un labo" tūristu piepildīto konteineru izvešana. Un šeit, tomēr bezmaksas pakalpojums tūristam ir nepelnīts. Linda Grīnberga: Kā dabā gājējs varu piekrist, ka organizētajos pārgājienos notiek izglītošana. Ne vienmēr tiešā veidā, bet attieksmē un niemēra pārņemšanā. Anonīms: Atbalstam Madonas jaunos uzņēmējus, kuri ražo ēdamos traukus! projektubanka.lv/projects/re-grain Andris Kursītis: Domāju, ka ja sakārtotu no likumdošanas puses, “gidu” statusu utt. tad viena no iespējām būtu kādu procentu no samaksas ietvert apsaimniekošanas izdevumos. Ja būs ietverts viss vienā maksājumā būtu ok Andris Kursītis: Pamatā diezgan liela problēma pašlaik ir, ka daudzi cilvēki kuri ved pie dabas, ir neizglītoti par procesiem un normām . Līdz ar to nevar gribēt kvalitāti, ja nav sprašana. Ina Miķelsone: Reiz aizrādīju vienam Lielās ellītes "tūristam", ka nedrīkst kāpelēt. Viņš man atbildēja, ka viņam neesot bail. Cilvēks nesaprot, kāpēc ir šāds aizliegums. Tāpat ar pārējo. Cilvēki nesaprot. Jāizglīto Laila Gercane: Esmu aktīva dabā gājēja, tādēļ esmu gatava maksāt nedaudz vairāk nekā "nelietotājs" Inga Buša: Par vides čakarēšanu - domāju, ka dabas tūrists, noteikti nav tas, kas uz vidi atstāj vislielāko postu. Reizēm liekas, ka par daudz uzmanības tiek pievērstas sīkām detaļām, aizmirstot par tiem lielajiem faktoriem, kas patiešām negatīvi un daudz ietekmē vidi (gan transporta lietošana, gan rūpnīcas.... utt.). Gatis Kampernovs: Ne visur, bet ieteiktu pārdomāt Freemium stratēģiju - pamatprodukts (taka) ir bez maksas, bet cilvēki, kas to vēlas, maksā par "apgreidiem". Piemērs - Skaņākalna taku var iet, bet var maksāt par auto. Laila Gercane: Esmu aktīva dabā gājēja, tādēļ esmu gatava maksāt nedaudz vairāk nekā "nelietotājs" Maija: Interesanti arī privātās sarunās atklājas, ka par autostāvvietu praktiski visi ir gatavi maksāt un to saprot, bet ja prasītu 1 eur par taku vai klints apskati, tad iebilst. Latgale Travel: Piekrītu Gatim, taka kā tāda varētu būt par brīvu, bet par atsevišķiem pakalpojumiem ir jāpiemaksā. Būtu jādomā arī par video novērošanas paplašināšanu, uzraudzības mērķiem. Andris Kursītis: Neizbēgami, nākotnē, pie pašreizējās slodzes un cilvēku sapratnes viss būs par maksu. Kā arī būs saliktas kameras utt. Ja noies no takas, saņems naudas sodu. Juris Zilko: Paldies, ļoti interesenta diskusija & kvalitatīva moderēšana. Pirms atslēdzo no tiešraides, mans piedāvājums - UZSTĀDĪT ZIEDOŠANAS AUTOMĀTUS. "Stabs" ar maksājuma kartes nolasīšanas moduli. Juris Zilko: Tāds kā kafijas automāts, bez kafijas tarataikas. ;) Dagnija Lazdiņa: Labs bija starptautiskais piemērs, ka apsaimniekošanas maksa ir iekļauta autostāvvietā, tādējādi netieši tiek atbalstīti ekoloģiskākie pārvietošanas veidi. Enter Gauja National Park: Mežu ežu takā ir novietota pastkastīte, kur apzinīgie takas apmeklētāji iemet naudiņu. Ģirts Vanags: Kā makšķerniekam ir karte tā ari varētu būt turistam un tālak var piesaistīt bonusus lai cilveku motivetu iegāties. Liene: Kazu Gravas skaistums bieži nav saskatāms, jo bebru darbības rezultātā tur nav ūdens. Privātā teritorija! Varam paši būt kā dabas reindžeri un bebru aizsprostu nobrucināt, bet tas nav risinājums!Kazu Gravas apsaimniekošana noteikti jāsakārto! Andris Kursītis: Labs piemērs Somijā, lai pārlieku nedegradētu vidi, atsevišķos posmos dabas takās ir ieklāts ģeotekstils + uzbērtas smalkas frakcijas šķembas Elīna Brigmane: Varētu būt kastītes, kurās iemetot monētu atveras vārtiņi uz nākamo takas posmu Andris Kursītis: kastītes pazudīs. Būs tas pats, kas ar točām Dagnija Lazdiņa: Cik maksā kastīte kurā iemest? inga brieze: jabūtuvienacentralizēta Anitra Tooma: Jāizkliedē dabā!! Tagad viņi iet kustēties,elpot, nav visam jābūt ar dēļu laipām. Rīgas meži īstenoja akciju #ejmežā ar saukli: "Elpo dziļi Rīgas mežos! Meklē ceļu digitālajā kartē mdps.rigasmezi.lv" Anonīms: Gribu piedāvāt veidot dalītu dabas tūrisma apmaksas formu par sabiedrisku naudu iekātotā vietā - bez maksas pastaiga un vērošana un obligāti papildu maksas pakalpojumi - atkritumu konteiners, tualete un pārējie servisi. Privātā vietā samaksas veidu lai nosaka īpašnieks. Agnese Balandiņa: Kā pirmo soli drīzāk atbalstītu kādu brīvprātīgās maksas ieviešanas modeli kā tas ir, piemēram, Lietuvā. Agnese Balandiņa: Ir brīvprātīga ieejas maksa Nacionālajā parkā - protams, to var arī nemaksāt, taču, atbilstoši pasniedzot un "mārketējot", tiek veicināta cilvēku vēlme tomēr to samaksāt. Jānis Lielkalns: Lai tiktu uz Jūrmalas pludmalēm, iedzīvotājiem ir jāmaksā iebraukšanas maksa pilsētā vai jābrauc ar sab.tr. Jūrmala faktiski ir noteikusi maksu par dabas objektu apmeklēšanu. nav gan jāmaksā stāvvieta Andris Kursītis: Vai ir nepieciešams ieviest jaunu? Varbūt var intigrēt to pašu makšķernieka karti. Tur jau visa bāze Madara Sermola: Jebkura cilvēka rīcība, atrodoties dabā, ir atkarīga no katra indivīda audzināšanas un izglītotības līmeņa. Sabiedrība ir jāizglīto! Jau no mazotnes. Ilze Prūse: Jāveic liela REKLĀMAS kampaņa par atkritumu savākšu pašam aiz sevis. Tā būtu TV reklāma un informācijas stabu izvietošana, pēc iespējas vairākās vietās, lai cilvēkam paliek atmiņā un zemapziņā. Dagnija Lazdiņa: Finansējums ir ne tikai uzturēšanai, bet arī attīstībai! Agita Livina: Atbalstu gada maksu kā abonentu. Līdzīgi ir ASV parkos Juris Zariņš: Par "ietekmes samazināšanu uz vidi" izbūvējot takas. Piemērs Carnikavas promenāde ar sīkām smalkām stieplītēm, kur sapīties putniem. Vai Garkalnē, kur uzbūvēta taka nobrucina kalna nogāzes zemsedzi. Anonīms: Ideja! - uz konteineriem kādu labu, audzinošu, tai pašā laikā pozitīvu, pat asprātīgu tekstu uzlikt (par to, ka atkritumus nelikt blakus miskastēm). To varētu izlasīt arī bērni - visu paaudžu izglītošana vienlaicīgi. Kristīne Voldemāre: Vai šīs investīcijas/ kompozītmetariāla laipu izveidē/ ar laiku tomēr neatmaksāsies? Ja jau tie būs ilglaicīgāki nekā koka laipas? Inga Buša: Vai arī zīme blakus konteineriem. (p.s. svarīgs aspekts ir asprātība un pozitīvisms tekstā, zīmējumā. Tik ļoti ierastā Pirksta kratīšana un nosodīšana, nedarbojas. Tā izraisa pretreakciju, vienaldzību). Juris Zariņš: Daudzās vietās tā vietā, lai izbūvētu, piemēram, kāpnes, pietiktu izplānot garāku, līkloču taku bez kāpnēm. Andris Kursītis: Tas ir tāpēc, ka darbus veic bez zināšanām .Diemžēl. Un tas ir visos līmeņos Māra Vilciņa: Digitālā dabas karte, arī ārzemju tūristiem būtu saprotama! Aicinātu arī izglītojošo informāciju izvietot tomēr arī angļu valodā, piemēram, plakāti - Ko atnesi, to aiznesi ir tikai latviešu valodā. Enter Gauja National Park: Māra Vilciņa - mēs pilnīgi piekrītam par info angļu valodā AIJA Šēfere: Māra Vilciņa - piekrītu AIJA Šēfere: Agita Livina - par gadu maksu- forši! tiešām laba ideja- ja cilvēks maksā, tad arī vairāk piedomā, ko un kad dara...!? j. d.: Vai lietuviešiem arī būs gada kartes, vai viņiem par brīvu? AIJA Šēfere: j. d.Vai lietuviešiem arī būs gada kartes, vai viņiem par brīvu? - jā, jāpiedomā arī par tuvākajiem ārzemniekiem.... Dagnija Lazdiņa: Koka mieti nogāzēs mirtā laikā piebriest un ir kā ķīļi ,kas plēš materiālu un veicina nobrukumus! Vidzemes plānošanas reģions: Paldies visiem par aktīvu dalību. Ja vēlaties pēc diskusijas vēl nosūtīt kādu jautājumu vai komentāru, aicinām sūtīt uz e-pastu mara.sproge@vidzeme.lv Rudīte Vasile: Dabā gājēja karte. Bet.. ir arī laivotāji, velobraucēji... Vidzemes plānošanas reģions: Paldies Vidzemes Augstskolai par tiešraides nodrošināšanu.
cik man zinams algas tur ir sliktas uznemejs jeb direktors algas negrib maksat taka rujienas saldejums bedigi ko lai saka cik zinu paradus ar vins nemil adod nesauksu vardos bet nu vaidzes tad uzrakstisu vars makslinieks tu jau saproti uz ko temeju
AS "Sadales tīkls" komentārs: "Atbilstoši ST atzīto invertoru sarakstam mikroģeneratoriem (www.sadalestikls.lv/uploads/2021/02/Mikrogeneratoru-invertoru-saraksts-09_02_2020.pdf), tāds invertors ir, kas nozīme, ka bija arī realizēti šādi pieslēgumi".
Bet komentārā nav norādīta konkrēta modifikācija un jauda - ja tiek uzstādīts MultiPlus-II 48/5000 ar nominālo jaudu 4.4kW un strāvu 19A, tad elektroniski būs jāierobežo jauda līdz 3.68kW/16A.
@@jankyss Paldies par komentāru. Bet man vēl jautājums - ja izmantošu šo MultiPlus-II 48/5000 (3 gab., pa vienam uz fāzi) un ierobežošu izejošo jaudu uz Sadales tīkla pusi līdz 3,68kW, bet viņam ir arī otra izeja 220v uz patērētāja pusi. Vai Jūs gadījumā nezinat, vai uz patērētāja pusi maksiālā jauda ir atsevišķi regulējama? Piemēram, ja spīd saule vai ir pietiekoši uzlādēti mani 48v akumulātori, vai uz savu pusi es varēšu ņemt šo maksimālo jaudu 4,4 kW uz fāzi?
@@jankyss Jāni, ja es uzstādīšu sev 3 gab. šādus MultiPlus-II 48/5000, vai es varēšu kaut kur Latvijā atrast "sertificēto speciālistu", kurš, protams, par samaksu, man varētu uzlikt parakstu par šo pieslēgumu un nospiest pogu "Pieslēgt" ? :)
@@dethleffsglobebus8624 jālasa apraksts par konkrēto invertoru vai jākonsultējas ar iekārtas ražotāju, bet izskatās, ka būs jaudas ierobežojums 3.68kW gan uz 220V izvadiem, gan arī 48V DC izvadam.
