1868. gadā, atklājot regulāru vilcienu satiksmi starp Vidzemes galvaspilsētu Rīgu un Kurzemes galvaspilsētu Jelgavu, vēl neviens nenojauta Jelgavas dzelzceļa mezgla nākotnes lielo nozīmību. Toreiz Jelgava kļuva vien par galastaciju, bet 1873. gadā - pagarinot šo dzelzceļu līdz Mažeiķiem - par lielāko starpstaciju.
Savu īpašo nozīmību dzelzceļš Jelgavā ieguva 1904. gadā, pēc Maskavas-Ventspils dzelzceļa atklāšanas visā tā paredzētajā maršrutā. Tad arī Jelgavā tika atvērta otra dzelzceļa stacija Lielupes labajā krastā un uzbūvēts arī jauns dzelzceļa tilts.
Piektajā jeb Šauļu virzienā vilcieni sāka kursēt 1916. gadā. Savukārt 1929. gadā satiksmei tika atklāts Liepājas-Glūdas dzelzceļš, par kura faktisko galapunktu arī var uzskatīt Jelgavu. Posmā Glūda-Jelgava tas izmanto Jelgavas-Mažeiķu iecirkņa sliežu ceļa klātni.
Visu šo izmaiņu un dzelzceļa attīstības līkloču mēma lieciniece ir Jelgavas dzelzceļa stacijas ēka. Par spīti visam tā joprojām atrodas vietā, kur pirms vairāk kā 150 gadiem celta. Bet vai tā patiešām ir tā pati celtne?
Uz šo un citiem ar Jelgavas staciju saistītajiem jautājumiem mēģināsim rast atbildes šajā video sižetā.
5 сен 2024
