Pērn Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirknī reģistrēts 191 krāpšanas gadījums, kas ir par 106 vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šā gada pirmajos četros mēnešos reģistrēti jau 56 gadījumi.
“Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, pasargāt savus personas datus, jo ne policijas, ne bankas darbinieki nejautās, nezvanīs un neprasīs PIN kodus, SMART-ID piekļuves kodus un dažādus citus kodus, lai identificētu personu,” informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa priekšniece Evita Galviņa. “Valsts iestādēs nav nepieciešams autorizēties. Ja saņemat šādus zvanus, ieteicams zvanu uzreiz pārtraukt un neturpināt sarunu.”
Krāpnieki parasti runā ātri, un viņi bieži informē, ka bankā ir novēroti aizdomīgi darījumi. Sarunas laikā tiek izdarīts emocionāls spiediens uz upuri, lai neļautu tam apdomāties. Krāpnieks vēlas, lai viss tiktu izdarīts uzreiz, un liek telefonā vai datorā lejuplādēt tādas programmas kā ANY Desk, HOP, Moon Play vai TeamViewer. Krāpniekus ir viegli atpazīt, jo viņi parasti sarunājas krievu valodā.
“Zvana un saka, ka pārstāv uzņēmumu SIA “Swedbank”. Biežāk runā krievu valodā. Tas arī mulsina, jo tā nevarētu būt. Es sāku runāt latviski, visbiežāk man vairāk neatbild vai nomet klausuli,” pieredzē dalās Andžela.
Arī iedzīvotāja Olga ir bijusi līdzīgā situācijā: “Jā, ir bijuši zvani ar tekstu: “Šeit jūs traucē policija.” Sāk runāt krievu valodā, un es uzreiz saku: “Jaunais cilvēk, lūdzu, runājiet latviešu valodā!” Man ir teikuši, ka esmu kādam krievu tautības cilvēkam pārskaitījusi naudu. Katru reizi, kad man krāpnieki ir zvanījuši, es viņus sūtu piecas mājas tālāk... Atvainojos par savu atklātību.”
Tomēr šie noziedznieki ar laiku kļūst gudrāki un prasmīgāki, izdomājot jaunus veidus, kā iesaistīt neaizsargātus iedzīvotājus savās shēmās. Piemēram, šobrīd jau ir sastopami telefonkrāpnieki, kas brīvi pārvalda latviešu valodu. Krāpnieki bieži vien ir labi sagatavojušies - viņi mēdz izmantot reālus policijā un citās valsts iestādēs strādājošu personu vārdus un uzvārdus.
Lai iegūtu iedzīvotāju uzticību, noziedznieki nosūta gan viltus fotogrāfijas ar Valsts policijas dienesta apliecībām, gan viltotus paziņojumus ar it kā meklējamo personu datiem.
Jāatceras, ka noziedznieks neprasa bankas pieejas datus uzreiz, bet gan cenšas ievilināt sarunā, lai iegūtu upura uzticību. Visbiežāk viens no pirmajiem jautājumiem, ko viņi uzdod, - kādu banku upuris izmanto, vai viņš var pastāstīt, kur un kā veicis maksājumus pēdējā laikā.
Jābūt ļoti piesardzīgiem, komunicējot pa telefonu ar svešiem cilvēkiem, īpaši, ja saruna ir par finanšu līdzekļiem. Ja šķiet, ka zvanītājs izliekas par kādu citu, pareizi būtu pārtraukt sarunu. Pretējā gadījumā, pašam neapzinoties, var kļūt par upuri un noziedznieks sasniegs savus mērķus. Šobrīd arī ir populāras krāpniecības metodes, kurās e-pastā tiek saņemts ziņojums, ka nav apmaksāts pasta sūtījums vai gūts laimests. Valsts policija arī brīdina, ka nevajadzētu vērt vaļā nezināmas saites.
Latvijā šobrīd bieži sastopami gadījumi, kad tiek saņemtas vēstules no it kā ārzemju karavīra, kurš vēlas doties pensijā, bet tam nepieciešami līdzekļi. Visbiežāk šādām shēmām par upuriem tiek izvēlētas sievietes. Tāpat fiksēti gadījumi, kad tiek saņemtas īsziņas no sveša numura, kur krāpnieks izliekas par upura bērnu un stāsta, ka esot sasitis auto. Tiek lūgta nauda, lai segtu bojājumus, kas avārijas laikā nodarīti cita cilvēka īpašumam.
“Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, tad nepieciešams pēc iespējas ātrāk zvanīt vai doties uz banku, lai informētu bankas darbiniekus par notikušo. Ja iespējams, tad vajag apturēt naudas plūsmu. Kad tas izdarīts, tad nepieciešams rakstīt Valsts policijā iesniegumu,” stāsta Evita Galviņa.
Iedzīvotājiem nepieciešams atcerēties, ka vienmēr ir iespēja piezvanīt uz attiecīgo iestādi, uz oficiālajā mājaslapā norādīto tālruņa numuru, lai noskaidrotu, vai tiešām no turienes zvanīts.
Kate Katrīna Strode
22 авг 2024
