Šobrīd kolektīvi kultivētā Covid panika ir novedusi pie nākamās un diemžēl likumsakarīgās - citu ielaistu slimību pandēmijas, kā arī globāla mēroga mentālās veselības krīzes. Šķiet, ir pēdējais brīdis beigt apzināti kultivēt bailes, bet iemācīties padarīt tās par saviem sabiedrotajiem un konstruktīvi ar tām sarunāties. Privātā un valstiskā līmenī.
Tiesa, lai to izdarītu, bailes ir jāizprot un jāatpazīst, tāpēc “Veselīga Latvija” aicina ieklausīties sarunā „Kā izprast un konstruktīvi sarunāties ar bailēm?”, kurā piedalās:
• LU asociētā profesore, klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Ieva Bite,
• Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas pasniedzējs, pētnieks un psihologs Edmunds Vanags,
• ģimenes ārste un kustības “Veselīga Latvija” valdes locekle Ilze Aizsilniece,
• veselības treneris Māris Žunda,
• psihoterapeits un apzinātības prakses pārstāvis Ansis Jurģis Stabingis.
“Manuprāt, mēs patlaban nevaram panākt progresu, risinot pašas akūtākās problēmas, kas apdraud mūsu planētu un mūs kā tās galvenos iemītniekus, ja mēs neņemam vērā lomu, kāda ir nāves bailēm, trauksmei un pārējiem ar to saistītajiem jautājumiem. Es negribu teikt, ka ar to var izskaidrot pilnīgi visu, taču, ja mēs par šīm lietām nedomāsim, tad, primitīvi izsakoties, diez vai jebko vispār sapratīsim,” intervijā Spiriterritory.com šī gada sākumā teica amerikāņu sociālais psihologs Šeldons Solomons, grāmatas “Tārps serdē ‒ par nāves lomu dzīvē” līdzautors.
Bez visa pārējā bailes un eksistenciālā trauksmes sajūta šobrīd tiek eksaltēta teju visos iespējamos līmeņos - sākot no politiskā un beidzot ar ekonomisko. Iekšēji daudzi no mums tās - iespējams, dažbrīd pat labu gribot, - ģenerē kā pārkarsusi raidstacija. Jā, eksistenciālās bailes veiksmīgi baro esošo Rietumu sabiedrības modeli, bet vienlaikus tām ir fundamentālas blaknes - tās gandē planētu (bēgšana no eksistenciālajām bailēm ir patēriņa rat race pamats) un mūsu pašus (personiskās fiziskās un mentālās veselības mērogā).
30 сен 2024
